weee abas manas grūtniecības ir noritējušas ļoti labi, ar labām analīzēm, kā pēc grāmatas, kā daktere teica, otrajā gan sākumā bija sliktā dūša, bet tas ātri pārgāja..
Bet pirmās dzemdības bija gana ilgas un sāpīgas(izturēt,protams, varēja, bet sāpēja ļoti) un piedzima bēbis veiksmīgi, vesels kā rutks un tā, bet man tas beidzās ar asins pārliešanu un operāciju, otrās bija īsākas,vieglākas, bet jebkurā gadījumā nekādi korķa šāvieni man nebija :)
Tā ka, tas viss ir ļoooti individuāli, es vispār grūtniecēm ieteiktu neko neiedomāties, neveidot nekādus dzemdību scenārijus utt..Daudzos gadījumos, kad iedomātais izvēršas pavisam savādāk, dēļ iepriekš līdz pilnībai izplānotām dzemdībām, mammai ir bijis daudz grūtāk pieņemt situāciju, kā dēļ dzemdības beidzas ar neplānotu ķeizaru, mammu, kas ir šokā, par to kā tas viss, pēcdzemdību depresijām,jo šķitis, ka esi kā māte izgāzusies un tā..
Vienvārd sakot-jāpaļaujas uz to,ka viss būs labi un viss.