Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Favim, man sakumaa pazuda naktiis piens, tad pa dienu, bet pavisam pazuda diezgan atri, man skiet lidz menesim, nu jau 2 menesi ka nebaroju mazo, piens nav manits toch 4 nedeljas.

un jaa, ar pumpi nekad nevarees atslaukt tik daudz cik berns apedis. ipasi pec 3 meneshiem, kad krutis piens vairs neuzkrasies, liksies ka piena nav vispaar. Bet es par maisijumu tada gadijumaa, ja tas atviego dziivi mammai un mazajam.

zeldito, bet tu esi mēģinājusi pupot pie katras, pat vismazākās, izdevības? Piedāvājums veidojās no pieprasījuma.

Meitenes, jūs modinat naktī uz ēšanu? Pavisam maziņos. Es īsti nesaprotu kā darīt - ļaut gulēt vai modināt.
Mums mazliet problēmas ar svarā pieņemšanos, pa dienu modinu, kad jāēd, bet ko darīt naktī.

Nu es nemodinātu...Ja vien protams svars nebūtu kritiski zems un tā...Ko saka ārsts?
Mums šodien traka diena. Bija pote un vēl ņēma asinis no vēnas. Tas asins ņemšanas process bija tik šausmīgs, ka man sirds lūza, gandrīz vai raudāju līdzi bērnam :'-( Un tagad vakarā vēl 39 temp...

S*, ir tā kā Salome raksta- zole nav baigi bieza, bet, jāskatās, cik Tev bērniņš liels staigātājs uz ziemu. Mums sanāca tā, ka, ziemas mēnešos tikko bija iemācījies staigāt, tad lielāko daļu laika tā pat bija ratos kokonā. Ja tomēr sanāk lielāka staigāšana pa sniegu, tad vajag kko prātīgāku.
Pagājušajai ziemai nepažēlojām un pirkām ecco, bet, nu brida pa sniegu pamatīgi.

Protams, ka mēģinu pupot. Visu 7dienu to vien darīju kā sēdēju, gulēju un ko tik nedarīju, lai mazais ēd, pups gandrīz visu laiku bija mutē, bet tāpat viņs neapmierināts un es stresā.

Zeldito, jo biezak liksi, jo veiklak piens saveidosies. Un tejas ir labs papildus atsperiens (man vismaz loti palidzeja, lai butu. Gan kimenu, gan ir tada lactus strong-tur ir kokciks no kimenem, anisa, fenhela, dillem ).
Un tiesa, ka ar pumpi nekad nevar dabut ara to daudzumu, cik dabu mazulitis.tas ir dazadas tehnikas.
Storu, man krutis vairs nesp..ari nepil un pat skiet, ka ar paris nedelam tiksu cauri (sodien tikai katru kruti ir zidusi vienu reizi un ari tik,cik nonem spiedoso sajutu, toties paris reizes esmu bijusi dusa ). Vai varbut ta sajuta maniga varetu but ?
Respektivi ..javadas pec ta, lai necelas temepratura, lai nav cietumi/sabiezejumi krutis, kad spiedosa sajuta, tad jaatslauc mazliet ? Vai ta ?!
AG, ne..es domaju tikt cauri pamazam. Tev tomer cita ..drastiskaka situacija ar ko nacas cinities. Man pasai viss super, ja vien bebim nebutu tafa reakcija uz manu pienu, tad vel ilgi nepartrauktu.Tada skrobe :( si ir mana lielaka izgasanas ka sievietei, kas mani morali grauj,bet ko nespeju iespaidot.

zeldito, nu skaidrs, ja nekas nepalīdz, varbūt tas viss ir dēļ esošā noskaņojuma (minēji, ka nav mātes instinkts vēl parādījies). Arī stress un spiediens, ko ārsti izdara, dara savu. Uzskatu, ka ārstiem nevajadzētu neko pirmās 2 nedēļas kaut ko par bēbīša svaru komentēt vispār! (t) Es domāju, ka viss jums būs labi tā vai citādi :-)

Par zabakiem runajot, es no savas puses varu ieteikt Viking zabakus, bet tas iespejams velakam laikam (2vi un uz augsu). Maksa salidzinosi padargi, bet loti kvalitativi un bernam kajas bus siltas, sausas un drosiba.
Ar ECCO ie sanacis vilties, vel labs ir GEOX. Un drausmigi erts, bet varbut netik kruts ir tie pasi CROCs zabaki.

Dienvida, jā, man šķiet, ka atgriežamies pie tā paša mana noskaņojuma un tā, ka man galvā neslēdzas nekas vēl kopā. Es nezinu ko lai ar sevi dara un kur lai atrod to mātes mīlestību, sevis nesaudzēšanu, utt.

Zeldito!
Turies! Vai Tu kārtīgi ēd, pietiekami dzer? izklausies tiešām stresā, un tas jau arī var atsaukties uz pienu :/ Vnk lasot, ko tu raksti, tās sajūtas, atgādina pašu mani tajā laikā.

Zeldito, tas viss tavas sajutas ir normali. Jums vienam pie otra japierod, tad atnaks ari ta milestiba. Tu pagaidam ej cauri jaunam, nepieredzetam stavoklim un bus loti daudz momentu, kad iespejams darisi ar sakostiem zobiem. Tas ka filmas rada viss cukursaldi un rozaini, ta nav. Nu pareizak sakot nevienmet ir.
Ar otro bernu man viss ur cukursaldi, bet pirmo laikam kadus paris menesus uzvetu ka pienakumu, uzupuresanos nevis svetlaimi. Svetlaime atnaca ap kadu ..3..4 menesi, kad paliek vieglak un saprotamak.

Aij, kāds tur mātes instinkts. Tas viss nāks ar laiku. Es arī pirmo laiku biju apjukusi, nepārtraukti par kaut ko stresoju un baidījos. Tā pati krūtsbarošana sākumā nav nekāds milzīgais prieks, kad tev sāp, sūrst krūtis un mazais tik grib "žļambāt", un "žļambāt".
Sākumā man bija tiešām liels diskomforts un baroju sakostiem zobiem. Tā gribējās iedot maisījumu kaut uz nakti, lai krūtis atpūšas, bet paldies Dievam, ka pie manis bija atbraukusi mamma un ieskaidroja, ka pilnīgi visas sievietes iet cauri tādam posmam un ir vienkārši jāiztur, jo tuvākajā nākotnē priecāšos par to, ka nepadevos. Protams, ka pēc 2-3 nedēļām biju nenormāli pateicīga mammai un priecīga par to, ka izturēju un bērnu varu pabarot jebkurā laikā, jebkurā vietā.
Mans stāsts īsumā tāds.
Trešajā dienā, kad mani izlaida no slimnīcas - daktere uzreiz pateica, lai nopērku maisījumu mājupceļā un, ja nav piena un bērns raud, lai iedodu.
Tā arī bija, ka piena nebija, taču es tā baidījos iedot maisījumu tajā vakarā. Baidījos, ka kaut ko sačakarēšu, ka mazajam būs kāda alerģija, ka puncis sāks streikot, utt. Rezultātā mazais nobimbājās (kad devu ēst "pa tukšo", tad bija mierīgs..to arī darīju līdz aizmiga) un arī es noraudājos, jo bija sāpīgas krūtis, sāpīgi, ka nevaru pabarot bērnu + vēl pēcdzemdību sāpes, bet nākamajā rītā pamodos ar tādām kannām, ka nezināju, kur likties no prieka un laimes.. un bērns ēda kā traks.
Pēc tam mazajam ļoti strauji nāca svars klāt.. daktere vēl prātoja, ka slimnīcā svars nepareizi pierakstīts, bet, nu es drīzāk sliecos domāt, ka kārtīgi piebaroju viņu nedēļas laikā.
Zeldito, galvenais dzer daudz ūdens, ķimeņu vai fenheļa tēju. Es visu laiku to vien darīju kā kaut ko dzēru, jo es izteikti jutu, ja nebiju lietojusi pietiekami daudz šķidruma, tad pieniņa bija jūtami mazāk. Un to man diemžēl slimnīcā neviens nepaskaidroja. Pati izdomāju, kad no slimnīcas mājās atbraucu.
Ja mazulis pietiekami daudz čurā un vismaz reizi dienā kakā, tad visam vajadzētu būt normāli. Pieņemu, ka svars klāt aug atšķirīgi katram mazulim.
Tiešām varbūt rīt iegādājies mazos svariņus uz kuriem nosvērt bērnu? Jo, piemēram, ap 3 mēnešiem mans pēkšņi sāka kakāt reizi 3-4 dienās. Tas viss bija normāli, jo bērns vienkārši visu pienu paņēma sev un atlikuma bija maz. Varbūt arī tev tā šobrīd ir, ja mazais maz kakā?!
Bet, nu, tā spriedelēt ir grūti, jo var būt gan tā, ka bērns ir izsalcis, gan tā, ka visu pieniņu ņem sev un svarā ņemas ļoti lēni. Visprātīgāk būtu nopirkt svarus. :)

Favim, pēc mūsu pieredzes, crocs tomēr ziemai pārāk plāni. Te draugi baigā sajūsmā- katru gadu pērk saviem sīčiem. Tomēr es saku, ka rudenim ideāli, bet nekam vairāk.
Tad labāk piemaksāju 20€ un nopērku siltus. Jo, lēti viņi galīgi nesanāk.

Tu pagaidam ej cauri jaunam, nepieredzetam stavoklim un bus loti daudz momentu, kad iespejams darisi ar sakostiem zobiem. Tas ka filmas rada viss cukursaldi un rozaini, ta nav. Nu pareizak sakot nevienmet ir.

Piekrītu!
Nedomā, ka visas mammas, kurām piedzimst pirmais bērns, nu, tik zin kas un kā, un cikos jādara. Nedomā, ka neviena mamma neatļaujas pažēloties par to, ka viņai ir grūti (gan fiziski, gan emocionāli). Visām ir grūti, visām tas ir kaut kas jauns, neparasts. Nedomā, ka esi vienīgā purva dīvainīte.
Es neteiktu, ka man nebija mīlestības pret bērnu pirmo mēnesi, taču tāds pilnīgs miers un prieks par bērnu iestājās ap to mēneša vecumu.
Pati arī esmu domājusi, ka ar otru bērnu es noteikti vairāk izbaudītu bēbīša vecumu, jo vairs nestresotu par sīkumiem un zinātu kas un kā var būt, kā jādara un pats galvenais to, ka mazais bēbītis nav nekāds citplanētietis.:-)

Es ieteiktu zīdaiņu svarus arī, pati kādu laiku katru dienu svēru un pierakstīju. Tik daudz kas notika milzīgā stresā pirmo mēnesi-tieši barošanas dēļ, vēlāk jau tā lieta smuki aizgāja.

Favim, kad man bija spiedosas sajutas, iedevu tam bebim bik paest manu pieninju, bet galvenais neko strauji nepamazino. Man jau skiet, ka Tu dari visu pareizi. :)

Undiya, mani gan pārsteidz, ka daktere lika nopirkt maisījumu 3(!!!) dienā! :-O

Par mātes instinktiem piekrītu. Kamēr biju slimnīcā un pirmo nedēļu mājās man tāda praktiski nebija. Bija lomkas par to, kā dzīve tagad mainīsies, nāca melnie. Uztvēru pamperus un barošanu kā pienākumu. Modos kā tādā transā.. Nespējot noticēt, ka tas nav sapnis, bet realitāte.
Pēc tam jau sāka parādīties arī mātes mīlestība un instinkti... Tagad skatos un ik dienas priecājos par viņu. Ka ir vesels, paēdis un varu par viņu parūpēties. Lai arī nav viegli, sāku izbaudīt viņa kompāniju utt. Krūtis sāp anormāli, bet tāpat, sakostiem zobiem, baroju, jo mīlu un gribu viņam visu to labāko.

+1 par šķidrumu un pienu. Kad dzeru mazāk, ir mazāk piena.
Lieliski palīdz arī Rūķīšu māmiņu tēja (ķimenes+vēl kaut kas tur). Uz maiņām dzeru ari fenheļa tēju.
Ar pumpi varu dabūt ārā pusi no tā, ko viņš apēd (apmēram). Un tas besī, jo arī gribētu atveseļot krūtis kādas 2 dienas, bet bail, ka pēc tam nebūs kur to pienu likt un atkal sāpēs, jo vislielāko sāpi viņš man nodara tad, kad krūtis pilnas, cietas un viņš nevar paņemt visu, bet tikai pašu galiņu.
Kā ir ar to piena jaukšanu? Lasīju, ka nevar jaukt pienu no vairākām atslaukšanas reizēm. Tad sanāk, ka sākumā katru reizi atslaucu, piemēram, 60 ml savā traukā un tad vienā ēdienreizē dodu 2 trauciņus? Čakarīgi..