Tikai nedaudz nejauka, jo liekas, ka mazā nepaēd tik cik vajag, bet izskatās, ka es ķeru kreņķi tur, kur nevajag. :)
Es mazo slimnīcā arī ņēmu sev blakām gulēt, jo savādāk nevarēju, dēļ savas šuves man bija grūti visu laiku celties un ņemot vērā to, ka mēs palātā nebijām vienīgie, otrs mazulis raudāja praktiski visu laiku, kaut kas mazajam sāpēja, viņu arī mājās nelaida, jo analīzes sliktas. Tagad es cenšos neņemt sev blakām, vēlos, lai mazais zin, ka katram ir sava vietiņa un no tā paša - gan drošības labad, gan pieraduma pēc un man ir svarīgs arī savs miegs, jo, ja mazā ir blakus, nav iespējams pagulēt, jo baidies, ka nesaspied mazo utt.