Es gan daudz kur piekrītu VM. Bet nu savu viedokli nevienam neuzspiežu,drīzāk padiskutēju un viss. Man,piemēram,mazajai tulīt 10mēn., ja man būtu teikšana,mazulei krūti arī dotu līdz 6-7mēn,bet tā kā man mazule priekšlaikus dzimusi es tomēr esmu izlēmusinpar labu krūtsbarošanai līdz gadam(vismaz) un redzot to,ka viņai tieši tā pupošanās visvairāk sāka gribēties ap tiem 8-9mēn(jo sāka saprast,ka mammai aiz krekla ir pups,ātri var paēst un labs mierinājums),tad man pilnīgi žēl to bērnam nodarīt. Un arī man,protams,forsšāk noņemt nost krūti, var tak ēst šokolādi,riekstus,lietot visus medikamentus utt, bet nē.. cik tad ir tas laiks dots dot savam bērnam to labāko,ko māte var sniegt. Visu atlikušo mūžu varēšu to darīt. Man māsa savu mazo nobaroja līdz gadam un mēneša vecumam, likās,ka nedabūs nost no krūts,jo arī daudz pupojās un meklējās,kad mammai klēpī sēdēja. Bet māsa trīs dienās atradināja,samazinot tās reizes un tagad nejādu problēmu. Bērns redz,ka es baroju savu mazo un reakcija 0. Viņa zin,ka ēdiens būs tikai krēsliņā un viss ir ok. Bet nu tas jau laikam ir atkarīgs no audzināšanas un savas attieksmes, un skatījuma uz to visu.