Agrāk nabiņu pēc dzemdībām apkopa ar tā saukto zaļonku vai spirtu, vilkt cimdiņus bēbītim, lai nesaskrāpē seju, tīrīt actiņas ar kumelīšu tēju, to pašu vai citas tējas/vielas pievienot bēbīša vannai.Ko jūs domājat par visām šīm "pievienotām vērtībām" šādās situācijās?
Man nabiņu teica tīrīt ar ausu kociņu un tīru ūdeni. Tā arī darīju un viss bez problēmām, ļoti ātri sadzija. Vēl ārste nobrinījās, ka jau pēc 5 dienām naba bija sadzijusi.
Cimdiņus nevilku, jo viņš sevi neskrāpēja.
Bēbīša vannai neko nepievienoju. Zinu, ka, ja bieži vanno, tad var pieliet eļļiņu ūdenim, bet es tāpat savējo pēc vannas ar to pamasēju.
Viedā Minka, es nevienā vietā neteicu, ka tagad visām mammām savi bērni jābaro ar govs pienu un tumēm, jo maisījums ir kaitīgs un slikts. Personīgi man 2 mēnešu lietošanas laikā radušies aizspriedumi pret maisījumiem. Tāpat man ir aizspriedumi pret vitamīniem un tikai loģiski, ka būs arī pret masījumu. Tas ir tikai mans viedoklis, ne mammu, ne omīšu. (t)
Tāpat arī neuzskatu, ka ātrāk par 8 mēnešiem bērnam jādod tas lauku piens. Un 8 mēneši protams ir stiepts jēdziens.. esmu redzējusi 8 mēnešus vecus bērnus, kas ir uz pusi no manējā un tādiem visticamāk es baidītos kaut ko dot.
Bet, nu, tik, cik es to pienu ūdenim krāsai pieleju, tad sanāk, ka mans bērns vispār vairs pienu nedzer.
Es esmu lietas kursā par govs piena pētījumiem un tā ietekmi uz bērna organismu, taču tik un tā nolēmu, ka mans bērns 2x dienā var iedzert 180ml ūdens ar 40ml piena. Jā, varbūt vajadzēja barot ilgāk ar krūti, bet, pēc manām domām, nekas slikts nav noticis un viņš vismaz dūšīgi ēd citus produktus, kuros arī ir viņam nepieciešami vitamīni.
Un es uzsveru, ka tas ir mans viedoklis un es nevienu nemudinu uz modeli pēc kāda es baroju un audzinu bērnu.
Katram taču ir sava galva uz pleciem. Tā kā es pat nezinu kāpēc vispār vajadzēja te kaut ko rakstīt, jo sašutums ir tik liels it kā mans bērns to tik dara, ka caurām dienām sūc treknu, tīru lauku pienu.
Par to, ka kādreiz vecāki nezināja kāpēc bērni bļauj un tikai turpināja barot ar govs pienu un auzu tumēm - mani tieši tā arī no 2 mēnešu vecuma baroja un es biju mammai mierīgs bērns. Tāpat arī vīrieša māte stāstīja, ka arī mūsu tētis bija mierīgs un labi gulējis. Arī tagad ne man, ne vīrietim nav nekādu piena nepanesamību vai citu problēmu saistībā ar piena produktiem. Tā kā mēs esam dzīvs pierādījums tam, ka alerģiju var arī nebūt un es ticu, ka arī nebūs, jo viņš taču taisīts no tāda paša materiāla kā mēs + viņš 5 mēnešus ēda krūti, gandrīz 3 mēnešus maisījumu (bet arī reti) un tagad šķaidītu govs pienu, kuru es tāpat drīzumā būšu atradinājusi dzert.
Un par olām es tiešām nezināju, ka ir tik traki. Lasīju, ka nevajag dot tieši olu baltumu (lai, cik man pašai tas dīvaini nelikās), jo it kā to bērnam esot visgrūtāk pārstrādāt. Protams jautāju arī mammai un viņa apstiprināja to, ka kādreiz deva tikai olu dzeltenumu. Tad, nu, man likās, ka informācija ir dubultdroša.
Bet, nu, tāpat viņš tagad jau kādas 2 nedēļas nav ēdis to olu dzeltenumu un laikam turpmāk arī neēdīs. :-D
Par krūts atradināšanu - ja, kādai tas nesagādā problēmas, lai baro līdz 2 un pat 3 gadiem. Kaut kad jau tas bērns dabīgā ceļā arī atteiksies no krūts, taču manos plānos nebija pupot kaut 1,5 gadīgu bērnu. Un tādā vecumā būtu grūti pateikt, nē, es tev vairs nedošu, tu esi liels. Esmu priecīga, ka mans bērns ēd visu, ko viņam ceļu galdā. Tā kā es viņam varu iebarot visu, kas, manuprāt, viņam nepieciešams.
Varbūt jau ir arī bērni, kuri gan dūšīgi ēd krūti, gan dūšīgi parasto ēdienu, bet, cik es pati personīgi esmu redzējusi un dzirdējusi, tad tie parasti knapinās un vēl ilgi knapinās. Varbūt jau tā arī vajag.. kas to lai zin kā tas dabā iekārtots, bet katrā ziņā
ES tā negribētu.
11429
