Ooo, jā, maniem vīra vecākiem šī slimība piemīt bērnu nobarot kā uz kaušanu (e) Visu laiku tikai pa labam, pa labam runāju līdz vienā reizē iebāzu acīs viņu pašu meitu kā piemēru, kuru nobarojuši uz 160 kg (, jā, 160, ja ne pat vairāk), kura neprot ne pati maltīti pagatavot, ne traukus nomazgāt (nerunāsim, ka pat trauku mazgājamā mašīna ir apgrūtinošs aparāts), ne drēbes izmazgāt, kur nu vēl par citām normālām ikdienas darbībām. Visu dzīvi vīra ģimenē bija mājpose, kura gan gultu saklāja, gan maltītes pagatavoja, gan viņu istabās katru dienu bardaku sakārtoja. Par laimi vīrs daudz laika pavadīja pie savas omas, tādēļ nav tāds tirliņš kā viņa māsa.
Es viņiem skaidri un gaiši pateicu, ka viņi būs pēdējie pēc kuru ieteikumiem jebkad vadīšos bērnu audzināšanā. Ja viņi nespēj respektēt manu un vīra audzināšanas metodi, tad meita nevarēs palikt bez mūsu klātbūtnes viņu mājās, jo vienkārši neuzticēsimies. Par laimi, vīra mātei beidzot ir nākusi apskaidrība un šobrīd varu viņai arī pateikties, ka atbalsta manus un vīra lēmumus. Ja viņai kaut kas nav saprotams, tad apjautājas un varam izrunāt mūsu domas.
Viņa pat ir man atzinusi, ka, ja spētu laiku atpakaļ pagriezt, visu, pilnībā visu darītu citādāk bērnkopībā. Beidzot jūtam ar vīru, ka tiekam novērtēti vecāku lomā arī viņa vecāku acīs. Vīra vecāki tik turpina brīnīties, cik patiesībā daudzzinošs un daudzpusīgs bērniņš var būt 3 gadu vecumā un jūtas ļoti lepni par savu mazbērnu.(l)
Ahhh, meitenes, ilgo gadu pārdzīvojums beidzot nu ir sācis pierimt (l) :D