Jā vot cenšos sev iegalvot, ka jārēķinās ar pārmaiņām. Tagad mazā ir ļoti mierīga, ja paēdusi un apmīļota, tad čuč uz nebēdu. Vēderiņš vēl nav sāpējis un purkšķināšana viņas mieru nespēj iztraucēt - uztaisa baigo seju, izpurkšķinās kārtīgi un čuč tālāk. Vienīgais nepatīk būt plikiņai, pat ja ir ļoti silts, bet ar to arī, ļoti lēni, bet sāk aprast. Šobrīd tā pagrūti, bet cenšos izbaudīt mazo brīnumiņu un tas arī dod spēku. Liekas, ka viņa tik ātri izaugs, man būs 50 gadi un meita būs savā dzīvē. Tas nekas, ka pat pusi no tā neesmu nodzīvojusi. :-D Mans sakāmais izvirzījies pavisam citā gultnē. Tas, ko gribēju teikt - ka mazā augs un mainīsies, būs visādas šaizes un nebūs tik viegli kā tagad. (Ja nebūtu barojusi ar krūti, viss būtu īzi pīzi) :-D