Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Pirmos 3mēn baroju bez režīma. pēc tam ik pa 2h. Pirms 6 mēn ik pa 2.5h un tad ne ātrāk kā pēc 3h.

virdzinija, jā, ļoti, ļoti daudz runā:) Šajā vecuma posmā vispār viņai uznācis muldamais periods - runā vienā runāšanā. No dziesmiņām pa pāris rindiņām var nodziedāt. Piemēram, staigā pa pagalmu un dzied: "Mikumē, mikumē, āzīti mans":-D Un tad viņai ir viena manis pašsacerēta dziesma par viņas māsīcu, ko viņa ir pārveidojusi pa savai izpratnei un spējai vārdus izrunāt - par to, kā māsīca iet uz skolu un skaita ciparus. Šito pantiņu nu jau visi mājinieki zina: "Vika, Vika, iet uz skolu, mācās, skaita PIPURUS":-D

Es viņas lielo dziedātkāri un skaļo balsi norakstu uz gēniem - viņas tante, vīra māsa, ir operdziedātāja.:-)

Mammas, kurām bērnu tēvi strādā citā pilsētā/valstī vai bieži braukā komandējumos. Kā jūs tiekat galā - pašas no rīta līdz vakaram visu? Lūdzat kādam palīdzību? Jebšu to laiku dzīvojat pie radiem? Man vienai tik gludi neiet ar bērnu un vēl mājas darbiem.

daydreamermums teetis straadaa tepat un komandeejumos nebrauc,bet straadaa kaadas 2 nedeeljas no 6 riitaa lidz 22 vai pat 23 vakaraa.Var teikt,ka es arii vinju neredzu nemaz un ar visu jatiek galaa pashai.Labi,ka tas aatri beigsies.Paliidziibu nevienam neprasu,kaut kaa tieku gala pati.Mazaa pa nakti gul labi,liidz ar to izguleeties es dabuuju naktii.Par maajas darbiem teikshu taa-nekur vinji neaizbeegs.Ir dienas,kad man trauku kalni,nemazgaatas griidas,dreebes staav.Jo vispaar neko negribas dariit,emocionaali tas mazais briinums izsuuc visus speekus.Un ir dienas,kad es pat visus logus izmazgaaju,generaaltiirishanu virtuvee uztaisiiju.;-)Bet ja tev ir gruuti tikt vienai pashai galaa,varbuut paluudz,ja ir iespeja,lai kaada no omeem paliidz.Vismaz paseezh kaadu laicinju.Vai varbuut kadai labai draudzenei.Man mana draudzene,kura arii ir mamma,piedaavaaja paseedeet ar mazo,lai es tikmeer ieeju vannaa,atslaabinos.

Man arī tāds pat jautājums kā daydreamer. Mazā gan tikko nākusi pasaulē, bet jūtu, ka nu vajag to tēti blakus gan mazajai, gan man. Kaut vai tik daudz lai nomierinātu mazo un nosēdinātu mani gultā, jo nu goda vārds, skrienu kā driģenes saēdusies. Šobrīd vairāk varētu sevi pielīdzināt tukšgaitniekam. :-D

Daydreamer
Man gan vīrs nebrauc komandējumos, bet sākumā arī bija prom visu dienu katru dienu, bet kad pārradās, tad bija pārguris. Kamēr es piešāvos, tikmēr gāja grūti, jo bērnam režīms nekāds, neko nevarēju izdarīt, visu laiku tik pa rokām, ārā arī netiku. Likās, ka nojūgšos. Dažas dienas bija tā, ka es sēdēju un asaras lija gan pa dienu, gan nakti.
Tagad ir daudz vieglāk. Bērns vairs neprasa tik daudz uzmanības, varu izdarīt savas lietas, pat dušā ieiet normāli, kamēr spēlējas, māju var sakopt, ēst uztaisīt utt. Protams, citrreiz jau uznāk bimbu brīži, kad viss ir līdz kliņķim un bērnam arī nav noskaņojuma, bet tomēr palīdzību neesmu prasījusi.
Man pat sākumā kaitināja, kad neilgi pēc dzemdībām katru dienu kāds nāca un stundām sēdēja.

Pieminēšu vēl, ka mazajai 5 mēneši, viņa ir ļoti nemierīga, visu laiku grib pa rokām vai, ja spēlējas, tad man jābūt blakus, savādāk asaras pa gaisu. Naktī vēl aizvien ceļas 2-10 reizes. Tāpēc visu, kas man nepieciešams varu izdarīt tikai tad, kad mazai ir 30 min snaudas - gan dušā ieiet, gan ēst uztaisīt, gan pastaigā iziet, gan internetā izdarīt visu, kas jāizdara (t)

Daydreamer
Slings, vibrokrēsliņš, aktivitātes paklājiņš, tas viss man ļoti atviegloja ikdienu. Ļoti daudz var izdarīt, kad mazais pa dienu guļ. Ja nu galīgi nav spēka, vienmēr var izsaukt kādu mājkopi, citas pat par 20 eur visu dzīvokli iztīra :)

Daydreamer
es tev tiešām iesaku nopirkt slingu, īpaši, ja mazā visu laiku grib tevi blakus. Varēsi gan gatavot, gan māju tīrīt.

paranoid, mums ir gan 2 aktivitātes paklājiņi, gan vibro-šūpuļkrēsliņš, gan ergosoma. Aktivitātes paklājiņi un krēsliņš viņai jau pilnībā vairs neinteresē. Kā liek tajā krēslā, tā spiedz līdz asarām. Ergosoma viņai patīk tikai tad, ja sēdinu ar skatu uz āru, nevis pret sevi. Bet nu arī kādas 30 min un tad jau knosās. Ai, viņa man vispār tāds problēmbērniņš ar visām savām alerģijām, raksturiņu utt. Tāpēc baigi nemierīgā.

Teddy, pašlaik man vēl nesanāk piešauties visai šai situācijai :) Jo, ja vīrs nav kārtējā komandējumā, tad atnāk mājās ātrākais 20:00/21:00. Un ja bērnu liek gulēt 22:00, kāda tad no viņa tur vairs jēga. Bet nu nav jau varianti, viņam tāds atbildīgs darbs, nevar beigt 17:00 un viss.

roniitis, viena ome ir citā pilsētā, otra ome tikko sabeidza muguru dārza darbus darot, līdz ar to mazo pat pacelt nevar, jo knapi vispār apsēsties var. Tur arī nekāda palīdzība pašlaik nevar būt. Un opīši nav. Draudzenēm visām pašām pa 1-3 bērniem, tās arī nopērušās pa darbiem, bērnudārziem. Nav laika skraidīt pie manis :D

Es te šodien pēc čīkstules izklausos, bet man tāds noskaņojums, jo vēl esmu pamatīgi saaukstējusies un vates galva, pilošs deguns un sāpīgs kakls visu šo te neatvieglo :D Apbrīnoju pārējās uzņēmīgās mammas, kas visu var, es tā īsti nevaru, esmu vāja :'-( Un palīdzību kādam prasīt man ar vienmēr ir neērti. Sāku jau skatīties uz kādu palīgaukli vai ko tādu, kas man esot mājās var palīdzēt mazliet. Bet no otras puses bail svešam cilvēkam savu bērnu dot, pat, ja esmu turpat līdzās. Tad jau tiešām varbūt labāk uzkopēju kādu.

daydreamer, man bija ļoti līdzīgi, nu neko mazais neļāva padarīt, visu laiku tikai pa rokām. Man gan, par laimi, vienai bija jāpavada tikai ~2 dienas nedēļā. Mazo nevarēja nomierināt ne šūpuļkrēsliņš, ne kas cits, pa dienu gulēja tikai man klēpī, ārā ratos negulēja, tikai slingā. Kad biju viena, ēst negatavoju, ēdu tikai tādas lietas, kas uzreiz ēdamas. Mājas darbus nekādus nedarīju, tikai tik, cik šķīvi pēc ēšanas nomazgāt. Kad mazajam bija pieci mēneši, atklājās govs piena nepanesamība, arī alerģija pret olām, soju, kviešiem. Kad izslēdzu šos produktus no ēdienkartes, dažu nedēļu laikā mazulis pilnībā izmainījās, kļuv dzīvespriecīgs un aktīvs, tad jau kļuva daudz vieglāk.

Uff, jūs tik pacietīgas, neiebilstat, ka vīri ilgi strādā. Es savējam pateicu, ka nevarēs tā, ka viņš līdz vēlam vakaram pa darbu, bet es no rīta līdz vakaram pa mājām ar sīci. Tomēr tēvam arī jāpiedalās audzināšanā. Nu neko, tagad nāk ap 7 mājās. Kas manā izpratnē jau arī nav super ātri :D

Bet, atbildot uz daydreamer jautājumu, es darbojos kamēr mazā gulēja vai arī liku viņu slingā. Vai tajā vibrokrēsliņā agrāk viņa kādu pusstundu tur varēja nosēdēt.

Jūtu tev līdzi, daydreamer - tu to vari! 8-) Ja tev vīra nav mājās - nevari braukt padzīvoties pie tās omes, kura ir citā pilsētā? Es tā darītu un gan jau omītei arī būtu prieks, ka mazbērnu var satikt un ilgāk pačubināt.

No otras puses es nevaru iedomāties kas tev tādi pa lieliem darbiem mājās, ja esi viena pati ar mazo? Es visu laiku visiem saku, ja būtu viena ar mazo, tad būtu tik vienkārši. Nu, vismaz tās reizes, kad aizbrauc tētis es jūtos ļoti brīvi un priecīgi kādas pirmās 2-3 dienas. Ēst nav jātaisa, māja arī tik ātri nesašmucējas, principā jādomā tikai un vienīgi par mazo, kuram nekā daudz nevajag - drēbītes izmazgāt un ēst izvārīt.
Man tiešām atvieglo dzīvi tas, ka nav jāiet uz veikalu pēc pārtikas un vēl jādomā ko vakariņās taisīt, jo man sevi ir vienkāršāk pabarot.

Es gan dzivoju ar vira gimeni. Bet teiksu godigi,ka dazreiz labak,ja butu viena ar bernu. Jo kadeiz sajuta,ka vel japarupejas par tiem parejiem. Bet atkal dazreiz ir kaa glabins un atdodu un eju ilgi dusa vai ilgi edu brokastis. Virs majas dazreiz atnak tikai pagulet. Jaaa,man tads vina darba rezims nepatik,bet paslaik darbu mainit nevar,bernu bez pamperiem neatstasi.
Varu iedomaties,kaa tas ir,kad briesmigas dienas,tadu man ir daudz. Palidz izraudaties vai izpsihoties. Un tad meginu mierinat ar domu,ka nekas berns aizies pagulet vai nomierinasies un tad izdarisu tos darbinus. Mans sakuma ari bija loti nemierigs, bet tagad kad rapo,tad dazreiz var iedod blodu un karoti un kamer spelejas,iegustu laiku.
Teddy, ta nevaretu but ta slavena pecdzemdibu depresija? Tiesi sodien lasiju rakstu viensplusviens bloga. Un berns loti jut to uztraukumu. Sanak kaa apburtais aplis. Mate stresa,to parnem berns un vins cikst,mate uzvelkas vel vairak.

Sorry,par to pecdzemdibu depresiju bija domats daydreamer (l)

Laikam neesmu vienīgā, kam uznāk šāds čīkstulis ik pa laikam. Manam gan tik drīz būs mēnesis, bet arī uznācis " tik pa rokām laiks". Grib gulēt tikai man rokās, kā nolieku sev blakus tā kliedziens. Niķi, ka negrib ne ēst, ne gulēt, nav ērti nevienā pozā.. Tā nu nēs šad tad paraudam kopā, jo arī pa dienu esam mājās vieni, pa nakti tētis necełas, jo noguris no darba.
Tāpēc jā, ir gan man trauku kaudze, gan nemazgāti mati vairāk kā vienu dienu un ēdu jau gatavu paiku.

Tieši tā, bērns jūt Tavas emocijas, ja pati esi nemierīga, stresaina, varbūt kaut kāds negatīvs sēž iekšā, tad nekāds brīnums, ka bērns arī tāds ir. Jo šajā laikā bērns sevi neapzinās kā atsevišķu indivīdu, bet domā, ka ir viens vesels ar mammu, tātad mammas emocijas, sajūtas ir arī viņa emocijas.

Man pirmais mēnesis bija grūts, un tad kā ar nazi viss mainījās, es arī jūtos ļoti mierīga un harmoniska, bērns tā pat, bet man ir liels atbalsts otra puse katru dienu, es laikam ar justos ļoti skumji, ja vīrietis katru dienu nebūtu blakus un viss mājas solis būtu uz maniem pleciem.

Agresīvā Grūtniece, es savu kopš dzimšanas (izņemot pirmās dienas slimnīcā) baroju ik pēc 3 h. Precīzi neatceros - 6 vai 7 mēnešu vecumā pārgāju uz barošanu ik pēc 4 h.