Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mrs.E, mana meita tāda bija. Citiem bērniņiem tas ir tikai posms, citi pārbauda robežas, citi vienkārši pēc dabas tādi jūtīgāki/emocionālāki. Mana meita piederēja pie tās trešās manis nosauktās grupas. Bērnam tagad ir 3 gadi, bet aizvien kā dadzītis grib būt manā klātbūtnē. Savā nodabā nu jau iemācījusies spēlēties bez uztraukuma (tas gan aizsākās tikai kopš uzsāka savas dārziņa gaitas). Tomēr aizvien nāk un nokontrolē, vai esmu "vietā" :D

Dienvida, tad paņem tajā laikā uz rokām panēsā ar vēderu uz leju. Es tā darīju pāris reizes un kaut kā tā lieta aizgāja. Vairs nebija problēmu. Es gan uzskatu, ka nekādus pilienus nevajag dot. Vajag paciesties kaut nedēļu. Protams, ja bērns kliedz nejēgā, tad tas jau ir katras pašas mammas ziņā.
Vēl es katru vakaru vannā viņu peldināju. Arī tas var palīdzēt, jo tad bērniņš atbrīvojas. Varbūt viņam mazliet garlaicīgi paliek, jo sāk aptvert lēnām, kur vispār nonācis. Manam līdzēja, kad rokās ieliku sedziņu vai siekallupatiņu patika čubināt.. knupīti iedod. Nevajag baidīties ņemt uz rokām. Zinu, ka citas šito maļ un maļ - pieradīs, pēc tam nebūs miers. Es tieši sākumā visu laiku ņēmu rokās, kad viņam kaut kas ne tā bija un, manuprāt, viņš vienkārši saprata, ka viss ir kārtībā, es te esmu un nav ko čīkstēt tāpat vien aiz garlaicības. Manam (arī nesen dzimušam) patika, kad paņemu viņu līdzi uz virtuvi autobeņķī, lai var redzēt ko es tur daru. Nu, vismaz kaut kādu aktivitāti bērns redz, nevis viens pats gultiņā.

Mrs.E
Meitai ir 6,5mēn un dara gandrīz tāpat. Citreiz pat nav jāiziet no istabas, lai sāktu raudāt ar asarām. Lai arī ko teiktu citi, es zinu savu bērnu, tās asaras nav no tā, ka kaut kas nav labi. Viņa reāli paskatās vai skatos un sāk kliegt man virsu, noliec galvu uz leju un skatās uz grīdu. Ja nereaģēju, paskatās vai skatos un turpina. Ja neskatos, tad vai nu sāk kliegt vēl skaļāk vai pārtrauc un turpina spēlēties. Mana kļūda bija, ka tad, kad sāka tā darīt, nenojautu un uzreiz paņēmu rokās, ažmēram ap 5mēn, nu un tagad, kad man nav spēka ausīties, paceļu augšā un viss - pilnā balsī smejās un asaras kā ar roku noņemtas. Pārbauda sīkā robežas riktīgi. Es ļoti ceru, ka tas drīz beigsies :/

5 menesus veca berns parbauda robezas? Really? :-/ Godigi, jus kaut ko par berniem ari lasat un interesejaties?
5 menesu vecuma mazulis vel vispar nesaprot, ka pastav kaut kas, ko vins neredz. Ja mammu nav tuvuma, tad vinam tas ir tas pats, kas mammas nav vispar.

Salomē
Manuprāt, es savu bērnu zinu labāk kā svešs cilvēks.

Piekrītu Salomē! Mans 5 mēnešos vēl mierīgi spēlējās un mani īpaši nevaktēja, bet tagad gan dažreiz pīkst, kad pazūdu no viņa redzesloka. Manam parasti palīdz, ja atgriežos uzreiz, kad sāk pīkstēt - iedodu kādu mantu, mazliet parunāju un tad fiksi, fiksi prom. Ja viņš neredz to brīdi, tad viss ir okey! :) Bet loģiski - kādēļ bērnam vienam gulēt gultā vai uz grīdas, ja viņam ir garlaicīgi bez mammas?! Vajag iedot ko interesantu. Manam patīk tukšas konfekšu, kurpju kastes un vadi. :D

Nu manejaa mazaa tagad kad ir 5,5 meeneshi ljoti labi speeleejas viena.Protams,ir briizhi kad gribaas mammai uz rokaam un tad vinja taa interesanti chiikst,ka es saprotu ko vinja grib.Un godiigi sakot,kad maasa ir maajaas vai teetis tad mazajai mamma nav vajadziiga.Vinja smejas,speelejas un vienkaarshi veero teeti vai maasu.Man pat citreiz ir jaapacenshas,lai beerns pieveersh man uzmaniibu.:-D

Teddy, es to uz tevi nedomāju. Gandrīz 7 mēneši nav tas pats, kas 5 mēneši, bet bērns tiešām jūtas bēdīgs, kad mēs pazūdam no viņa redzesloka. Loģiski, ka tā čīkstēšana un asaras ir dēļ tā, bet es savu nemaz nemēģinātu ignorēt, jo zinu, ka viņš neapstātos un pēc tam būtu vēl grūtāk nomierināt.

Undiya
Viss ok ;) vienkārši tas, ko viņa dara man, atšķirās no tās čīkstēšanas, kad grib rokās. Viņai ir tāds kā sauciens, nedaudz atgādina gorillas skaņas :D pasauc un tad sāk to spēli - paņemšu vai nepaņemšu.
Kad grib rokās, tad viņa tā mīļi čīksts un ja nepaspēju, tad vienkārši sāk raudāt kā raudāt, kad ir neapmierināta.
Varbūt izklausās dīvaini, bet nu ir viņa tāda - ar savu raksturu jau. Ne tikai robežās, bet man liekas, ka aug maza sadiste. Vislielākie prieki ir tad, kad izdara ko sāpīgu kādam. Tur var pat neizrādīt emocijas, ka sāp, bet vienkāršā monotonā tonī pateikt - au, man sāpēja - tādu smieklu lēkmi palaidīs un mēģinās atkārtot atkal un atkal pāridarījumu.

Meitenes, paldies, par padomiem! Knupītis līdz! :-) Agrāk, kad bija spiešan-čīkstēšana nomodā, tad devu krūti, bet nu 2 stundas no vietas barot ir ta kā par traku. Tad nu knupītis mums tagad liels draugs :-D Ēdienkarti arī būs jāpārskata, jo šobrīd ēdu visu aizliegto.

Normāls uzbrauciens, Salomē :D
Es atkal neuzskatu, ka grāmatas slēpj pasaules noslēpumus bērnu audzināšanā. Tie ir TIKAI viedokļi. Katram Tevis iemīļotam autoram būs grāmata ar oponenta viedokli. Es neesmu no tām mammām, kuras uzskata, ka 5 mēnešus vecs bērns ir dumjš un nespētu jau sākt veidot situāciju apstākļus diezgan primitīvos veidos par labu sev. Esmu augstākās domās par bērniem un to inteliģenci jau piedzimstot pat, ja tas aprobeźojas tikai instinktu līmenī. Un šādam viedoklim man nevajag bāzt grāmatas sejā.

Dienvida, ja viss ir normas robežās (respektīvi nav šausmīgi niķīgs), tad nevajag neko ierobežot savā ēdienkartē. Ok, visu dienu nevajag ēst kāpostus vai šokolādes, bet, nu, samērīgi. Bērnam ir jāpierod pie tiem produktiem palēnām. Savādāk kas darīsies, kad sāksi piebarot. No tā alerģija, no tā gāzes.. nu, saprati! :) Es visu varēju ēst un kolikas mūs nemocīja.

Favel, sadi jautajumi nozime vien to, ka zinasanas par berniem ir mazas vai to nav vispar. Protams, vieglak Cosmo pajautat. Man, savukart, kaut ka skiet, ka berni ir svarigaki, lai savu viedokli balstitu uz Cosmo zinasanam.

Par tiem autoriem - nu, neirobiologiju kaut ka neviens apgazis vel nav.

Par punca sapem - vispar, pedeja laika gan alertologi, gan progresivi domajosi pediatri iesaka neko ipasi neierobezot, ja vien nav izteikta nemieriguma (to var saprast, salidzinot). Protams, jaed veseligi un sabalanseti, bet no grikiem vien noteikti nav japaetiek.

Meitene tikai prasīja citu mammu pieredzi. Viens šāds jautājums uzreiz 'noraksta' cilvēku par mazzinošu? Nopietni? Vīzdegunīgi gan!
Neirobioloģija... necenšos to apgāzt, bet šis ir tas gadījums, kad divi cilvēki redz vienu glāzi līdz pusei piepildītu ar ūdeni. Viens teiks, ka gandrīz tukša, bet otrs- ka gandrīz pilna.

Salomē
Nē, nu ja tu esi viena no tām, kas akli seko grāmatām un savas galvas nav uz pleciem, tad apsveicami, tā tik turpini, bet tāpēc nevajag pieņemt to, ka kāda cita jautājums/teiktais vai viedoklis ir nepareizs.

Bērniem katram ir savs raksturs, savas iemaņas un attīstība. Tas,ka viņam ir kaut vai tikai 5mēn, nenozīmē, ka viņš ir, atvainojos, stulbs un neko nesaprot. Viņi ļoti labi saprot un spēj saprast kā situāciju izmantot sava labuma gūšanai.

Tādas zinātnieces. Protams, ka bērni saprot, viņi daudz ko saprot, bet situācijā, kad mamma iziet ārā no istabas, bērns nesaprot, ka mamma nāks atpakaļ. Varbūt, protams, jums ir brīnumbērni. Par tādiem grāmatās neraksta. |-)

Salomē, zinātnieki arī ir tikai cilvēki. ;) Starpcitu, manas meitas bijušais pediatrs ir tēvs vienam no ārstiem/zinātniekiem ASV. Nez kāpēc arī ar viņu man izveidojās saruna par to, cik zemu daudzi pieaugušie novērtē mazu bērnu inteliģenci :D viņš kā pediatrs ar 35+ gadu pieredzi manu viedokli par stulbu nenosauca, jo pats tā uzskata (viņš nav tikai bijušais pediatrs, bet arī vīra vecāku draugs vairāk kà 40 gadus). Arī zinātnieku u.c. profesionāļu viedokļi mēdz atšķirties :-P kā jau teicu iepriekš, tad es redzu glāzi gandrīz pilnu ;-)

Salomē - varētu padomāt, ka cilvēkam ir jāiegūst papīrs, lai drīkstētu par vecāku kļūt. Grāmatas mēdz būt ļoti subjektīvas.

Sveikas! Neesmu vēl mamma, bet cītīgi lasu abas diskusijas! Sveicu visas esošās un topošās mammas! :-)
Šo visu lasu ar lielu interesi, jo pati gribētu būt mamma, bet šobrīd tas īsti nevar notikt. Gribās bērniņam sniegt visu to labāko! Sākumā gribētos tomēr labāku darbu, apprecēties ar draugu un atrast lielāku dzīvokli! Bet Jūs visas esat malači! :-P