Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Man ar meitu pirmo gadu gan bija vieglāk kā draudzenēm ar puikām. Bērns gulēja visu nakti, pa dienu bija omulīga maz raudāja, bet prasīja daudz uzmanības. Jā, mana pacietība ir īsa un mani viegli izvest, bet tad savācos, nomierinos un darbojos tālāk. Dāmas sindroms princesei ir piemeties tagad. Viņai ir dzirdes traucējumi, jo dzird tikai tad, kad pašai tas ir izdevīgi. Dara to, ko grib un uz aizrādījumiem piecērt kāju un laiž asaras pa gaisu. Vēl meita tā efektīvi uzmet lūpu taurītē, kas izkausē visas manas dusmas, jo izskatās nenormāli smieklīgi un mīlīgi. Viņai vajag pielaikot visas drēbes, visas kurpes un uzzieķēt visu manu kosmētiku. Mēs viena otrai taisām frizūras un no tā cieš mani mati. Ja kaut kur ir lielais sienas spogulis līdz zemei, tad sevis aplūkošanas posms ir ilgs. Veikalos tas ir kašķis nr1, jo bērnu no pielaikošanas kabīnes nav iespējams izvilkt klusiņām. Viņai vajag savu rokassomiņu, kurā ir lācītis un ķemme.:-D Maza sievietīte aug!(l)

Un vispār, es tagad sāku izbaudīt šo laiku, ka nav jāiet uz darbu! Sākumā gribējās strādāt, tagad vairs nē. Nu kad vēl es varēšu vairākas stundas dienā pavadīt svaigā gaisā, kad vēl es varēšu aiziet uz veikaliem tad, kad gribēšu, nevis tad, kad darbs nebūs? Un nekad dzīvē mums ar meitu vairs nebūs tik daudz kopīgi pavadīta laika kā tagad.
Protams, ir arī grūti brīži. Piemēram, es tagad mēģinu pabeigt studijas. Lekcijas nav, bet jānokārto parādi un jāuzraksta kvalifikācijas darbs. Tas ir teju neiespējami, jo tagad meitai ir tāds vecums, ka baigi jāseko līdzi, viņa ceļas kājās, mēģina iet, turoties, un ja es nevaktēju, tad nokrīt un sasitas. Protams, ka reizēm dienas beigās ir tāaads nogurums, kā tiešām pēc smaga fiziska darba. Bet es novērtēju to, ka man meita ir mierīga. Naktīs guļ, bez iemesla neraud.
Un no domas, ka to mazo ķiparu jau tik ātri jālaiž bērnudārzā, raudiens nāk :(

Ā, un vēl māju kārtot ir ļoti grūti, tad man jāgaida, kad meita aizmigs, citādi viņai viss tā interesē...Kā jums ar mājas kārtošanu?

Arī viņa ģimene, lai gan jauka un mīļa, sola ka būs grūti

Kā man besī šitie kārkstētāji. Neņem pierē! Neviens jau nesaka, ka bērnu audzināt ir viegli, bet nedrīkst jau runāt, ka nu tik būs ļoti grūti ja bēbis vēl nav piedzimis. Un pati galvenais noskaņojies pozitīvi :)

Lasu te dažas pieredzes, ka bēbīši tik daudz naktī ceļas, un saprotu, ka man nav ko čīkstēt ja bērns 1x-2x pieceļas līdz 6iem.

Schogetten, Tu esi riktīgs malacis!!! Saprotams, ka paliek grūti ja tik ilgi neesi normāli izgulējusies. Turies! (l)

Ārprāts, un vēl es katru dienu klusībā pasakos, nezinu kam, kādam augstākam spēkam, ka mans puika vnk perfekti iejuties dārziņā, veselība, ptu,ptu, ptu turās!

Nu jau 6 nedēļas iet un viss ok, un jūtas tur kā zivs ūdenī! (l)

Man gan prieks, ka es atgriezīšos tagad darbā, jo, lai arī forši pa mājām, es degradējos, man aknās sēž visas draudzeņu sarunas "par un ap bērniem"! Tas viss ir labi, bet... man pietrūkst sajūtas, kad esmu atbildīga arī par ko citu, pietrūkst sajūtas, ka dzīvē ir kaut kas bez bērniem! Bez tam sāku apzināties, ka arī ikdienā ar mazo iestājusies rutīna. Tagad sīkais jau mēnesi iet dārziņā un man liekas, ka viņs ir piedzīvojis tādu attīstības lēcienu - pats ēd visu, jau nes podiņu un mēģina notrāpīt īsto laiku, kļuvis drošāks, bez tam arī mūsu vakari palikuši saturīgāki, brīvdienas piepildītākas. Redzu, ka skatās uz citiem bērniem un viss "pielec" ātrāk! Gribas kādus 2 gadus attiet no mājas-bērns ikdienas un tad jau ķerties nākamā eksemplāra plānošanai!;-)

Man ir tā ka tiešām patīk mans darbs un man patīk tur atrasties un to darīt un teiksim tā jā mājās es varu darīt ko vēlos tikai kad bērns guļ bet nu tomēr..
Savukārt darbā savā ziņā arī ja man ko vajadzēja es varēju sev visu izbīdīt arī šopingu! Es varu piepildīt sevi darbā nevis kā mājsaimniece tur tā problēma un pašlaik mazliet jūtos tādā informācijas vakuumā un es pat nezinu laikam jā mājās sēžot tiešām jūtu ka degradējos, jo ar tik maziņu īsti pat gramatu nesanāk palasīt.. ja arī piesēžos lasīt tad viens maziņš pielien un cenšas man to grāmatu atņemt un saplosīt :-D

Un jā man ir tāpat kā lapas atpakaļ uzrakstija Virdzinija :-)

Paldies, meitenes, par atbalstu!
Es gan uzskatu, ka labi vien ir, ja kāds arī pabrīdina grūtnieci, ka būs grūti. Man tieši otrādi visi stāstīja, ka bērns pirmos mēnešus vien ēdīs un visu laiku gulēs. Rezultātā es vispār nebiju gatava tam, ka meita praktiski no rīta līdz vakaram kliegs dēļ kolikām 3 mēnešu garumā un pa dienu ne reizi negulēs. Visam klāt vēl pievienojās pēcdzemdību depresija un man tā īsti pat dzīvot negribējās. Es, laikam, stāstu šausmu lietas, bet tāda ir mana realitāte un žēl, ka grūtniecības laikā es par to neinteresējos, jo būtu vieglāk.

Mans uzskats, ka dzemdības ir gaidību laiks un dzemdības ir pupu mizas salīdzinājumā ar dzīvi pēc bērniņa ienākšanas pasaulē!

Schogetten man visi tieši tās pašas pasakainās muļķībās stāstija, ka bērns guļ ēd kakā un atkal guļ un arī es grūtniecības laikā domāju ka sākumā viņš tiešām visu laiku gulēs un nevarēšu vien sagaidīt kad modīsies un viss būs skaisti un arī es nebiju gatava realitātei! Un tad man bijā tā it kā pēkšņi ledainā ūdenī iemesta.. Labāk lai stāsta gan slikto gan labo..

Bet re ka manējā pirmo mēnesi tā arī darīja - ēda un gulēja :D Bet brēkāja vakaros, kad laikam tās kolikas bija.

Es pat nevaru iedomāties, ka bēbis tikai guļ, ēd, kakā. :-D Tomēr nav jau lelle un kaut kāds pārdzīvojums tak arī nokļūstot tik spožā un plašā pasaulē. Tas vēl mijas ar daudz kā jauna apgūšanu, tāpēc tādām pasakām neticu.
Šodien ejot pastaigā satiku paziņu, kura audzina gan savu bēbi, gan māsas bēbi. Māsa neesot varējusi izturēt mājās sēdēšanu, rāvusies uz darbu. A paziņa atkal priecīga būt ar bērniem, esot arī pietiekami atpūtusies un visādi citādi apmierināta ar dzīvi. Novēlu arī citām mammām un pašai sev tādas sajūtas. Bet to jau redzēs kā būs

Nu man ta ari sākuma bija ka bērns tik gulēja pārsvara un ēda un atkal gulēja. Nevarēju sagaidīt kad modīsies. Dzemdību nama vispār bija garlaicīgi jo visu laiku gulēja. Prasīga paliek tagad tikai .

Sesilla cik mēneši mazajam?

Šķiet ļoti muļķīgs jautājums, bet jau ilgi rosās galvā. Vai bērniņa aktivitātei piedzimstot ir bijusi saistība ar bērniņa aktivitāti vēl puncī esot? :-D

Visticamāk, ka nav saistība, bet nu manējā bija ļoti aktīva puncī un ir ļoti akktīva tagad. Rokās ir kā ūdenszāle, gultā/uz grīda/ dīvānā ne mirkli nav mierīga. Visu laiku smejās, runājās, griežās, veļās, lien uz riņķi, visu ņem rokās, bāž mutē,mēģina aizsniegt un ik pa laikam paraud profilaksei :D mierīga ir tikai tad, kad guļ.

Manējā puncī bija mierīga, bet dzīvē ļoti aktīva un nemierīga, nu gluži kā Teddy meita :-)

Tagad 2 gadi!

Manam puisītim nu jau 3 nedēļas , un neparko nevaru sūdzēties.maz gulēts pa naktīm? Jā! Nekas,man vienalga tāpat ceļos priecīga no rītiem. Īsti vel nēesmu pieredzējusi bļaušanas lielās. Atceros kā visi biedēja par neguletam naktīm ka varēšu klausities ka breec visu nakti ka izskatīšos kā zombijs utt. Vispār murgs! :-D nekas tāds un izskatoa pati ļoti labi :-D(l)

Nevarētu teikt, ka manējais puncī būtu bijis pārmērīgi aktīvs, normas robežās visticamāk. Kopš ir kopā ar mums, tad man arī ir paveicies ar dēliņu. Jā, viņš arī ir aktīvs - smejas, veļas, bet nekāda stresa. Vispār neraud.. tik kādu minūti pirms iemigšanas pačīkst vai tad, kad kaka biksēs. Naktīs vienmēr labi gulējis. No sākuma gulēja 4-5h līdz ēšanai, tad ap 3 mēnešiem bija lūzuma punkts - cēlās ik pa 2,5-3h. Tā mēnesi izturēju, sāku vārīt biezenīšus un, nu, no 22:00-5:00 mierīgi guļu. Bet arī tās reizes, kad bērns cēlās biežāk, tad ne jau histērijas taisīt un negulēt.. pabaroju un momentā gulēja tālāk bez nekādām aijāšanām un šūpināšanām. Tagad iedodu pudeli 5 no rīta un atkal mierīgi guļu līdz 8:00, tad samainu pamperu, iedodu kārtīgākas brokastis, ielieku sētiņā ar mantiņām un atkal, ja gribu, tad guļu līdz 10, 11. :)
Manuprāt, ir pāris knifiņi kā netikt pie traki čīkstīga bērna. Tik baigi negribas te rakstīt, jo noteikti atradīsies 100 apstrīdētājas.
Jā, jāpiemin, ka pati arī neesmu tā mierīgākā un flegmīgākā sievietīte. Vienīgi grūtniecības laikā bija tāds totāls, iekšējs miers un vispār par daudz ko bija nospļauties un ne par ko neiespringu.

Leo_leo, mums mazie apmēram viena vecuma, man arī ar mājas kārtošanu nekas nesanāk, kgamēr mazais nomodā - visur rāpo līdzi, visu grib ņemt, ceļas kājās pie nepiemērotām lietām, slīd, krīt, visu laiku jāķer... :-D

Par vieglumu/grūtumu - uzskatu, ka pozitīva attieksme ir laba lieta, bet ir labi arī būt gatavai uz to, ka viss neies tik gludi, lai nav kā dažai labai māmiņai, kas sasapņojas, ka BKA laikā nu tik varēs atpūsties, grāmatas lasīt un ko tik vēl nedarīt, visu ko saplāno, un tad ir tāds šoks, ka, hei, laika sev taču neatliek vispār nemaz!

Manuprāt, mierīgs vai nemierīgs bērns ir tikai veiksmes jautājums. Mans mazais pa dienu līdz kādu sešu mēnešu vecumam to tikai darīja kā čīkstēja. Naktī pirmos trīs mēnešus gulēja superīgi, trešajā mēnesī pat visu nakti, bet tad, kā trīs mēnešu mierīgais miedziņš beidzās, tā vēl deviņu mēnešu vecumā nav atsācies. It īpaši, kopš iemācījās rāpot, sēdēt un celties kājās, tā bieži vien, naktī grozoties, pusmiegā ceļas kājās, pats sevi uzmodina. Mierinu sevi ar domu, ka kādreiz jau tas beigsies. Vienai radiniecei meita bija zīdaiņa vecumā bijusi supermierīga, tad nu dabūju dzirdēt visādus padomus par to, ko esmu nepareizi izdarījusi, ka man tāds nemierīgs bērns, un pat govs piena nepanesamība esot mana grūtniecības laikā uzņemtā nepareizā uztura dēļ. Tagad viņai piedzimis otrs bērns, nemierīgais variants un arī ar govs piena nepanesamību, gudros padomus kaut kā vairs nedzirdu.