Man organisms jau pamazām pāriet autopilotā, tikai no rītiem ir traki.
Vinemēr ir bijis ļoti caurs miegs, pie mazākās skaņas modos. Bet šorīt, paldies Dievam, mamma palika pa nakti. Mazā guļ ar mani, blakus tieši pie galvas, bet esot noraudājusi minūtes 20, kad mamma izdomāja, ka jāiet paskatīties, kas notiek, un izrādās, ka es guļot. Meiģinājusi modināt, bet arī tas izdevies tikai pēc vairākām minūtēm. Šausmas.
un aizvakar no rīta arī esmu pabarojusi mazo, bet pati neatceros kā. Pamodos pēc parastā barošanas laika, domāju, kpc mazā neceļās, a skatos - sagatavotais maisijums izbarots. Wtf?
Un pati neatceros, ka būtu devusi. Lieki piebilst, ka mājās biju viena pati un kāds cits manā vietā to nevarēja izdarīt.