Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Man meita kā papagailis. Ielieku viņu gultiņā, bērns mīcās, bļauj un ceļas kājās. Nodzēšu gaismu un klusums. Citreiz es jau liekot gultiņā saku, lai vīrs nodzēš gaismu, tad uzreiz ir miers. Vienīgi tagad reizēm pa nakti viņa sāk raudāt, tad ņemu uz lielo gultu. Grūti iedomāties, kā būs, kad bērnistabu izremontēsim. Negribas vienu tik maziņu atstāt...

Maija :), ģimenes ārsts ieteica šo sīrupu. Starp citu, es savu šūpoju midzinot līdz pusotram gadam, vienmēr tikai klēpī aizmiga (Sēdēju gultā, puika klēpī un pati šūpojos), līdz vienu dienu bijām ciemos un viņš saskatījās, ka meitenīte iemieg pati savā gultā. Tajā pašā vakarā pats pateica, ka gulēs gultā un viss. Tagad iemieg savā gultā, es paturu roku un padziedu, kamēr iemieg.

kakje, sākot iet dārziņā mums arī bija drausmīgas naktis ar visu sīrupu. Kādas divas nedēļas puika mocījās, mētājās pa gultu, runāja, raudāja, bet tagad atkal viss iegājis ritmā. Tā kā, drīz jums arī miers iestāsies! ;-)

nu mums rīt tik 4tā darziņa diena, tapēc vel īsti neiespringstu, tomēr liels stress mazajam cilvēciņam, ka arī jau otrais vakars kad viens nevar aizmigt, viņs jau kopš dzimšanas pats aizmiga savā gultiņa, tagad tikai ar mani lielajā gultā, tur mani aiz rokas, čubinās un aizmieg, tad parceļu uz viņa gultiņu, žel mazuļa, bet nu tas viss pāries

Kakje, juus Daugavpilii bijaat? Jautaju,jo tavejais jaunaks un jau ticis daarzaa. Vai ari ved uz privato?

Meitenes,ko jus velkat mugura tada laikaa berniem? Ziemas kombjus? Vai auduma bikses? Rudens vai ziemas zabakus?

No rīta bērns uz mašīnu iet parastajās biksēs.

ārā ejot dārziņā tiek vilktas pa virsu lietus bikses. Vēl ir plānā lietus jaka, jo bērns kustās un pieteikoši silti, lai vilktu biezāku jaku.

Vēl velku kājās botas un domāju par kurpju jautājumu.

Manejam jau rudens zabaki ar silto ieksu.kajas tapat aukstas.
Lietus bikses vinam nav,jo lietuu neejam ara. Parasti ir zekjubikses un auduma bikses vai dzinsas. Bail nosaldet.

Mans divgadnieks vispār ir vecāku gultai uzlicis mīksto. Vienā jaukā vakarā pateica, ka gulēs uz dīvāna, un tā tas nav mainījies. Tā kā sīkie ir dažādi. Un, kad bija problēmas ar negulēšanu, uzliku mīksto arī es pati savā galvā nostādītajiem principiem par gulētiešanu, kā arī paklausījos citu pārmetumos par to, ka nedrīkst bērns gulēt ar vecākiem, un gulējām trijatā lielajā gultā un visi priecīgi. Pie velna kaut kādus principus, kad komforts un labsajūta ir primārais. Un vienmēr vajag atcerēties, ka drīz vien sagaidīs momentu, kad bērns izvāksies no vecāku gultas pats :)

Lietus bikses jau nevelk tikai lietus laikā, ārā rudenī mitrums ierasta lieta, tad dārziņā zinu, ka būs bērns sausumā un siltāk arī ir, jo arī vēju aiztur.

Daudzas runā par principiem manā problēmā ar gulēšanu, bet es visu laiku domāju, ka man nav it kā nav nekādu principu/stereotipu/baiļu, ka, piemēram, viņš gulēs ar mums līdz 5 gadiem.... Vai visas runā vispārīgi? Bet nu tas vienalga, mēs neguļam, nekas nemainās un nekas nepalīdz.

Es velku apakšā zem biksēm zeķubikses, bet bikses parastās - džinsas vai treniņbikšveida. Kedas. Cimdiņi, šallīte, cepure, paplāna pufaiciņa un tad nu pavēroju - pavilkt apakšā džemperi vai nē...

es pie acu arsta vedu uz valeo centru, daktere laba, dels tikpat ka neraudaja, vienigi neesot vinam plusi, kas sajja vecuma esot visiem berniem.

Robīte, bet varbūt problēma ir tieši tajā, ka jūs ņemat viņu pie sevis? Respektīvi, jūs tomēr piekāpjaties.. bērns diez vai saprot, kāpēc 11tos vakarā nedrīkst, bet 3os naktī drīkst. Mums gan, tieši pēc šīs diskusijas komentēšanas ( :D ) , arī sākušies nakts niķi, pa nakti neko nesaku, jo tāpat, man šķiet, neko pusmiegā neuztver, bet no rīta cenšos izrunāt, kāpēc nāk pie manis gulēt, kāpēc negrib pie sevis... man gan vecāks bērns, Robītes dēla vecumā manējā gulējā man blakus un es par likšanu gulēt citur neiespringu. Es piekrītu Neons viedoklim, ka, galvenais, lai visi izgulējušies... :)

Robīt,


nezinu, kā ir patiesībā, bet man radies iespaids, ka visvairāk par visu tu vēlies panākt, lai dēls guļ atsevišķi?! Labo, ja tā nav.

Atsevišķi es lieku, jo mums tulīt katru dienu būs 4tais ģimenes loceklis un tīri fiziski mēs nevaram sagulēt visi vienā istabā... Tas ir viens no iemesliem.
Tāpat arī zinu, ka daudzi ap šo laiku liek bērnu savā istabā.
Treškārt, cerēju, ka labāk gulēs, jo ir lasītas daudz pieredzes, ka tas tiešām darbojas.
Ceturtkārt, mēs izremontējām istabu un man liekas, ka baigi foršā un smukā :-D:-)

Un sākumā tiešām bija labāk.
Sliecos domāt uz to, ko saka Salomē - ka paņēmu viņu 1x blakus un ar to sākās... Nezinu, nepiefiksēju un neatceros... Ārprāts, ārprāts, kā mums vēl ies, kad sagaidīsim bēbi... uh! Par ko man tas? Man jau šķiet, ka drīz vajadzēs pašai ārstēties, ik vakaru eju gulēt saspringumā, jo zinu, ka līdzko iemigšu, kāds raudās....

Hmm, lasīju Robītes stāstu un aizdomājos. Man šodien ir briesmīga pašsajūta, man aug gudrības zobs, sāp tā, ka gribas pa sienām staigāt. Respektīvi esmu stresā. Meita šodien ir niķu kamols, kas vēl vairāk sastresina mani. Mana mamma pateica interesantu pieņēmumu, kuru kaut kad lasījusi. Bērns jūt mammas emocijas un, ja mamma ir stresaina vai slikti jūtas, tad bērns provocē konfliktu, lai mamma var spriedzi izlaist uz bērnu un justies labāk. Kā tāds maziņš zibensnovedējs. Tad nu Robīte vakaros jūtas slikti un ir stresaina, jo uztraucas par bērna negulēšanu, bērns to jūt un vēl vairāk provocē problēmu, kas izpaužas kā negulēšana. Nu kaut kā tā.... Varbūt Robītei baldriānus jāpadzer?

Tā tas varētu būt. Bērnam jau pietiek ar vienu reizi, lai būtu āķis lūpā. Bet tādā vecumā tu viņam neieskaidrosi, ka tagad kopā ar mammu gulēt nevar. Un pēdējā laikā jūs viņu ņemat pie sevis?

Un otrs, bērns ļoti jūt tavu saspringumu, viņš jūt, ka tu negribi, lai viņš guļ ar tevi, līdz ar to naktīs raud. Domāju, ka viņš naktīs mostas, lai vnk pārliecinātos, vai mamma ir blakus. Bērni ļoti labi jūt, ja mamma/tētis grib viņus atstāt vienus. Pa priekšu tev būtu pilnībā jāpieņem šī situācija, naktīs jāmostas, kad bērns sauc, un ar mīlestību jāpieņem, ka tagad tā ir un viss, lai gan saprotu, ka tavā situācijā tas ir ārkārtīgi grūti, jo jau cik ilgu laiku neesi normāli gulējusi. Ko tētis šai sakarā saka? Jo vismaz mēs tā daram, ja viens ir dusmīgs uz mazo, tad auklēt viņu iet otrs, un otrādi. Un tas strādā. Vēl jautājums - vai bērnamtiek veltīts gan daudz uzmanības? Vismaz mans bērns sāk taisīt podus tad, kad viņam trūkst vecāku uzmanības.

Meita šodien ir niķu kamols, kas vēl vairāk sastresina mani.

Tas ir apburtais loks. Tiklīdz mamma pati nomierināsies, arī bērns nomierināsies.

Lollipop, mans bērns arī citur neguļ, ne tikai manās mājās, un neguļ jau veselu gadu, tā kā es domāju, ka es neesmu pie vainas, turklāt tie uzplaiksnījumi/besis ir tā kaut kad pa retam, es jau pieņemu, ka viņš maziņš, ka tā tas ir un ka neko es nevaru izdarīt, un tad nu tā dzīvojamies, vienkārši sliktajās dienās vai laiku pa laikam sakrājas un tad nāk ārā :'-(

Pamostamies katru rītu ar viņu pa vidu, pārsvarā viņš gultā tiek iecelts laikā ap 3jiem, gandrīz kā pēc pulksteņa. Laikā līdz 3jiem viņš arī ceļās, bet tad paraud - pietiek ar knupi/padzeršanos, bet tajos nakts vidos ir tādi kā psihie šad un tad vai arī rokas stiepšana, lai ņemu opā un tad nu ņemu blakus, jo zinu, ka apguldīt vairs nevarēšu.

kaut kā tā apmēram.

Tāpat arī zinu, ka daudzi ap šo laiku liek bērnu savā istabā.

Uz šo vispār nevajag iespringt. Mēģināt likt ir viens, bet tavam bērnam attiecībā uz šo var būt citi plāni. Un jādara, kā jums labāk un mierīgāk, nevis kā dara citi.

Es saprotu, ka viss manis teiktais izklausās pēc gudras diršanas (atvainojos), bet es dalos savā pieredzē un novērojumos. Jo arī mums kādreiz bija tāda problēma.

Nu tad man vairāk neviena risinājuma nav:-( Man tevis ir tikai ļoti, ļoti žēl:'-(