Mans berns jau uz gadu eda visu to pashu, ko mes. Esmu mamma un es zinu, ko manam bernam vajag, es redzu kas vinam garso un ko vins vislabak ed. Nu nav ta, ka mes gribam est cezara salatus un stumjam to pashu bernam, drizak otradi, berna vajadzibas pielagojam savai edienkartei. Vienmer uz skivja (pusdienas) bus galina, piedevas un zalumi, darzeni, augli. Viss sabalanceti un veseligi. Ja sanak est, piemerams, zalos salatus, ko berns need, tad vnk sagriezu vinam sastavdalas, ko ed un klat pievaru saldo vai parasto kartupeli, vai piecepju olu. Tas mums tads standartins. Maisijumu divus menesus atpakal nomainiju uz 3.25% pienu. Un jaa, ja mans dels nav paedis, tad ir pilnigs nikju maiss. Tapat ka viirs. Tapec pirmais, ko no rita daru, keros pie brokastim un pabaroju bernu, lai var vismaz normali uz darbu sataisities. Un tapat mazais man stav blakus pie plits un saka amma, amma. Musu nu jau izbijusi aukle bija ta, kas sledza ieksa multenes, lai pabarotu bernu. Man tas liekas loti nepareizi, berns ir nozombets ar muti vala un tu vinam tik skure ieksa, ka liekas, ka vins pat nesaprot, ko vins ir apedis. Es vispar daudz piedomaju par galda kulturu un musmajas nekada kengasanas ar edienu nenotiek jau kops sacis sedet, tiklidz kaut kas tiek izmests uz gridas ta berns tiek iznemts no kresla. Nekad nespiezhu est, jo zinu, ka tiklidz bus izsalcis, ta uzreiz bus kaskigs un tad vai nu uzkodina vinu nomierinas, vai ari pie kaskja nav vainigs tuksh puzis, bet kas cits. Bet ta ir tikai mana pieredze un uzskati, man ir tfu tfu labs edajs, kas shtope teju visu ko piedava.