Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Var jau likt bērnu savā gultiņā sēdēt blakus un glaudīt vai turēt roku, nevis dot ēst. Ja tik liela gribēšana, ka mazais aizmieg savādāk. Lai tēvs liek gulēt bez ēšanas, tam nav piena smaka.

Un ja tik daudz lasīts, tad palasi aī ko citi par šādu metodi saka no sliktās puses.

Ja nervi tur, tad jau var mocīt visādi, bet iespējams, ka bērna nervu sistēma nemaz nav gatava gulē visu nakti un tu bērnu'un sevi mocīsi pa velti.

Nu man arī reti ir pilni gulētas naktis vēl arī tagad, nu neko vēl nedaru, gaidu, kad bērns pats gulēs.

Paldies meitenes, ka uztraucaties, vai mans berns nebus viens bez milestibas uzaudzis psihopats. Bernina tetis bija tas, kurs so mettodi gribeja ieviest beibei vel mazai esot, tad man nebija pa pratam. Vispar ir gruti ar Teti, vins biezi ir projam.. Bet, kad ir majas, tad liek gulet, bet vina blauj tapat it ka butu pamest a;) no ritiem gan neieblist, kad Uz stundu paliek viena ar teti. Wee, vinai alergija pret knupi, un kad vinai megina Kaut ko Iedot cupstinat vai lai Kada mantu sabiedriba iemiegot, viss ar baigam dusmam tiek aizlidinats projam:) bus labi. Risinasim situaciju.

Lassiju, kam strada, jam nestrada.. Nervu sistemai vajadzeja but gatavai, guleja ieprieks labi, partrauca nezinu, Kura iemesla del vai nu tapec, ka zobi naca tad, tas protams, pats par sevi, guleja ar mums kopa, vai ari pec celojuma, kad izjuka nedaudz ritms.;-)

Aa un iesanas piemers smiekligs galva, ka vinai ir liela saprasana, kas notiek. Piemeram, kad esmu pateikusi, ka Kaut ko aiztikt nedrikst, nakamaja reize vina, kad to aiztiek jau raud, Jo zina, ka neee nedrikst, bet pati sevi nevar apturet

Žizele

beidz taisnoties, tas tāpat mūsu domas nemainīs, lielākā daļa uzskata to par ļoti cietsirdīgu metodi, ko nekad nedarīs. Tevi tas nepārliecina uz priekšu, varēsi pēc tam citām savu pieredzi stāstīt.

jo es nespēju klausīties raudāšanā, it īpaši naktīs. Ja savu saraudinu, tad tur vairs nav gulētājs.

Šim es piekrītu par visiem 100! Kad bija mazāks centos ieviest gulētiešanas rituāli, šūpoju klēpī un dzidāju, kamēr puika iemiga, tagad jau viņš pats iet gulēt - nomazgājas ar tēti un uzvel pidžammu, iedod bučas vecākiem, ielien gultā, padzeras pienu un tad čuč. To, ka tūlīt aizmigs, zinu pēc pudeles un knupja izmešanas no gultas uz grīdas pa redeļu starpām :-D Vairs nav jāšēž blakus gultiņai, kamēr viņš iemieg, bet, protams, ja dikti sāk ņemties, spēlēties, saukt mani, tad, protams, ieeju pie viņa paprasu, kas par vainu, pastāstu vēlreiz, ka jāguļ, iedodu buču un eju darīt, kas man jādara. Parasti vairāk par vienu reizi nav vajadzības iet pie puikas. Kā arī piekrītu tām meitenēm, kas teica, ka jūtas kā nodevējas, ja ļauj mazajam vienkārši raudāt un neko neiesāk... Lai gan ir situācijas, kad puika vienkārši bļauj, jo kaut ka nav atļauts. Nevis raud, bet dusmīgi bļaustās, izklausās kā lamātos :-D un tad šņukst un īd, tad gan ļauju padusmoties un nežēloju, bet gan stāstu, kas un kāpēc un ka nevar visu, kas ienāk prātā.

Žizele, cik veca tava meitiņa ir?

Beidzu taisnoties. 7 menesi Ebe

Žizele, maziņa tomēr vēl. Negulēšanas var būt saistītas arī ar attīstības lēcienu vai lieliem pārdzīvojumiem, ko bērniņa nervu sistēma vēl neprot apstrādāt. Mans gadu un 7 mēnešu vecais puika pa miegam mēdz atreferēt, kas pa dienu bijis, piemēram, saukt omammu, ja ciemojies pie viņas, vai saukt ņau, ja ciemojies pie krustmātes un varējis mīļot kaķi...
Aug bērniņš, aug arī uzkrātie iespaidi, tāpēc var šķist, ka sākumā bija gatava gulēt, bet tagad nez kāpēc nav....

Paldies Ebe❤️

Mums katru reizi ir savādāk, citreiz aizmieg pie krūts, citreiz paēd putru un ielieku gultā un pats aizmieg, bet ir reizes kad atsakās gulēt kaut miegs nāk un taisa histērijas, tad aijaijām, glaudām galvu turam roku, liekam pie krūts u.t.t. manam ar 7 mēneši, bet noteikti negribētu raudināt, jo man liekas ka pa mazu un ar sarunāšanu nekas neiet krastā! :D

Mans mazais iemācijies līst, beidzot, tagad drasē pa visu istabu. Man ie liela platība istabai un gribu uzlikt "stop" punktus, kur mazais var aizķerties un papētīt lietas. Man ir groziņš ar plastmasas vāciņiem, plastmasas pudeles ar iebērtiem griķiem, vienkārši auduma striķīši (nezinu, kas tur īpašs, bet viņam baigi patīk staipīt un mutē bāzt), ko vēl var izdomāt un uztaisīt pašai, jo rotaļu mantas mazo vairs neaizrauj!

Manai, drīz divgadniecei, arī dienā gūtie iespaidi atainojas naktī sapņojot. Bija periods, kad gulēja cauru nakti savā gultiņā bez celšanās. Tagad vai nu nāk nakts vidū pie mums, vai reizēm vakarā jau iemieg pie mums. Jā, arī es un vīrs gribam izgulēties, ko reizēm darām brīvdienās paguļot visi trīs kopā diendusu. Tomēr svarīgāk par visu mums ir tas, lai bērns nebaidās no atraidījuma un nebaidās pie mums nākt. Saiknes, uzticības un draudzības veidošana.
Un, Žizele, nepārspīlē! Neviena nesauca tevi par bezatbildīgu, ne arī teica, ka audzini psihopātu. To teici tu pati pavirši izlasot citu mammu viedokli. Mēs komentējām paņēmienu, apspriedām tevi kā mammu. Tas ir tikai viedoklis no tev internetā svešiem cilvēkiem. Dari kā tev un tavam vīram ir pieņemami! Vadīties pēc savām vērtībām!

nevis apspriedām tevi kā mammu. *
Rakstot no telefona, kaut kur pazuda vārds "nevis".

Nu es arī ļauju bērnam paniķoties. Netaisos pie katra mazākā niķīša ņemt rokās ucināt. Maziem bēbjiem raudāšana tak ir normāla, nesaprotu tās mammas " nedod Dievs, bēbītis minūti pabļaus, ko apkārtējie domās? "
Zinu ka te daudzām ir tendence pārprast. Nepārprotiet mani :D nav tā ka es ļauju bērnam katru dienu 3h bļaut no vietas. Bet ja redzu ka viņa vienkārši niķojas, tad atļauju pabļaustīties. Man tas netraucē un neizraisa paniku. Pabļauj bēbe, un spēlējas tālāk.

Nekad neesmu sapratusi tās mātes, kas spēj raudināt bērnu. Manā paziņu lokā ir viena mamma kura izmanto šo metodi. Kad biju ciemos stāvoklī būdama, tad viņa man lepni stāstija kā viņas bērni paši iemieg gultiņā. Pāris reizes esmu to redzējusi pie viņas. Tas nabaga bērns tur zaļš nobļaujas, bet viņa sēž un dzer vīnu. Nu vai ziniet, tapēc jau mēs esam mammas tām mazajām dvēselītēm. Mamma rada bērnā drošības saliņu, ka vienmēr būs cilvēks kas viņu atbalstīs. Un arguments par to, ka mammai kādteiz ari gribas gulēt,liekas apsurds. Vai tiešām kāda spētu tā vnk blakus istabā gulēt, kad mazais raud un sauc mammu.... :-/ Žēl bērnu.
Es nebūt neesmu no mātēm, kas izdabā visam. Mans puisis arī aizmieg gultiņā, bet es guļu blakus un turu rociņu. Mazais pačīkst bet saprot, ka klēpī neņems un pamazām miedziņš uzvar cīņā.. .(l)

Pa niķiem piekrītu, bet cry it out manuprāt ir pilnīgi kas cits.

K, es arī reizēm ļāvu meitai paniķoties (arī tagad), īpaši, ja biju redzama meitai un kādu 2 soļu attālumā. Tomēr ir atšķirība, kad mazais niķojas, jo pārbauda kādu robežu, vai kad bērniņš niķojās dēļ kāda kreņķa un pārdzīvojuma. Cry it out patiesi ir kas pavisam cits.

Žizele, nu vismaz par saviem komentāriem varu teikt, ka tie nebija kā pārmetums tev personīgi, bet pārmetums pašai šai raudināšanas mācībai kā tādai... Neviens jau nesaka, ka tu esi neriktīga un bērnu nemāki audzināt.

Vienīgais komentārs par šo man būtu, ka līdz gadam nemaz nemēģini labāk! Līdz gadam bērniem ir n-tās izmaiņas dienas režīmā un nevar viņus piespiest vienmēr vienādi gulēt, ēst, darboties u.tml., lai cik ļoti tu būtu piekususi un gribētu atpūsties. Pie tam, man jau liekas, ka pa 7 mēnešiem tev nu būtu tākā jau jābūt pieradušai neizgulēties. Vismaz man tā bija - kaut kur pēc 4 mēnešiem jau bija tik ļoti tas viss pierasts, ka cēlos naktī pat tad, ja bērns saldi gulēja. Cēlos un gāju dzīvokļa apgaitā, jo nu bija pierasts, ka jāceļas un kaut kas jādara... Un nejutos vairs arī ne neizgulējusies, ne piekususi. Pie tam ir svarīgi arī pašai pagulēt diendusu ar savu bērnu! Tad varbūt nebūs tik principiāla nepieciešamība dresēt mazo gulēt visu nakti vienam... Katrā ziņā, izmēģini! Es mēģināju un man nepatika un beigās vairs arī nesapratu, kāpēc man tas ir jādara, jo tāpat tas nemainīja faktu, ka bija un būs jāceļās naktīs vēl ļoti ilgu laiku... Joprojām - bērnam jau gandrīz 5 gadi, bet ir reizes, kad ceļos, jo vajag uz WC, vajag padzerties, bail no pērkona, grib vnk pie mammas, saslimis, par karstu, par aukstu, slikts sapnītis u.t.t. Apmēram katru otro vai trešo nakti... Un ko tad darīt? Arī ignorēt un dresēt pa savam, jo man miegs nāk?... Protams, atkarīgs arī no paša bērna. Manējā nekad nav bijusi laba gulētāja. Lai cik nogurusi būtu, retu reizi aizmieg pa 20 minūtēm. Parasti 40 minūtes kā minimums ņemās pirms iemigšanas. Paziņu meitene iemieg vienmēr 10 minūšu laikā... (t) Tā ka, skaties, novēro un domā! ;-)

Loti cilvecigi komentAru, par to psihopatu es vairak ironized up, Es saprotu, ka neparmetat un vairak si diskusija ir man pasai, man vairak sev pasai vajag pataisnoties, bet medus maize tik aizkustinosi sarakstija:'-( ka tagad Es iedomajos to visu no Maza cilvecina puses.. Es jau pati ari nevaru, man auf stresa kamols vedera, kad vina blauj, tapec ari lidz sim pat auto bail vadit, Nevaru iedomaties, kas notiktu, Ja vina saktu raudat, gribeju to Laut tetim darit, bet paldies visam jums par tik sirsnigam mammam, aizmirstu so ideju

Riktigu bezsakaru sarakstija, dienas sudoku maminam