nevarēju atrast īsto diskusiju, lai uzrakstīt, bet, lai jau būtu te.
Jūtos šausmīgi neaprakstāmi ar milzīgiem pārmetumiem, gribu dzirdēt nomierinošus vārdus, lai gan šeit tos pateikt būtu grūti. Man uzticēja draudzene 8 mēnešus jaunu bērniņu , vienu brīdi viņš kaut kā sagrozijās un izkrita man no rokām , kritiens nebija tāds parasts , teiktu pat milzīgs. It kā bērniņam viss kārtībā, bet vēl aizvien ļoti uztraucos un solos bērnus rokās neņemt . Gribētos pateikt to kādam, jo draudzenei samelojos , kādēļ bērns raud, jo tiešām , nebija drosmes. Nav kādai tā gadījies? Nevaru tikt pāri. Nepārmetiet lūdzu , to vēl nepārdzīvošu . Nav gadījies līdzīgi?