Par kārtības uzturēšanu mājās. Lai gan meita ēd vienuviet, sēžot pie sava galdiņa, jāsaka, ka tāpat gadās, ka kaut kas nokrīt. Tā kā man ir atkal aizsācies matkritis, mājokli sūknēju 3x dienā, jo man riebjas pat niecīgs netīrums uz zemes. Pirms iziešanas no mājas izskrienu cauri vannasistabai, virtuvei un dzīvojamajai istabai ar putekļu sūcēju, pēc maltītes pagatavošanas (pusdienas/ vakariņas) un tad vēl pirms gulētiešanas.
Mums šajās brīvienās bija ciemiņi. Meitai atbrauca ciemos arī jauniegūtais draugs. Nu dīiiiiikkti foršs un mīļš divgadnieks. Bet puikas ēšanas paradumi mani nedaudz šokēja. Bērns, protams, ir bērns. Es saprotu, ja ar pirkstiņiem pamīca ēdienu, palauž gabaliņos, izņem no mutes un aplūko. Tas viss šķiet normāli, jo bērns iepzīt garšas, krāsas, konsistenci. Bet to, ka nokož un špļauj uz zemes, man šķiet nu tā nepieņemami. Labi, bērns mazs, vēl īsti varbūt nesaprot, bet to, ka vecāki tik skatās un smaida, neko nesaka... grrrrrrr....... pat nesavāc. Visa grīda man bija noklāta ar pussakožļātām vīnogām un zemenēm. Labi, ka neviens neuzkāpa, nepaslīdēja un sevi nesavainoja. Tā nu man ciemiņu būšana beidzās ar to, ka staigāju ar ar maisiņu un lupatu.
Meitenes, vienkāršs atgādinājums! Lūdzu, māciet saviem mazajiem laicīgi nu vismaz tādu vieglu galda un ēdiena kultūru. Stāstiet, runājiet, rādiet labu piemēru ģimenē! :)