Sveikas! Beidzot miers mājās, bērns guļ. Pēdējo laiku iet kā pa elli, kā kas ne tā - RĒKŠANA. Karojam par ietekmi mājās, princesei jau skatienu šķību veltīt nevar, kur nu vēl stingrāku vārdu. Par ģērbšanos un pampersa maiņu vispār klusēju un raudu. Manis pēc lai kaut visu gultu nočurā, ka tik miers, bet vīrs neļauj :D
Baronesaaa, manējā sākumā arī bļāva, tad pierada, tad atkal atteicās, tad mierīgi sēdēja. Tā tiem bērniem ir, viss periodiski - divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Pēc maniem novērojumiem galvenais ir nespiest, jo tad vispār tuvu klāt podam nenāk. Arī podiņa vietai ir nozīme, jo istabā ne par ko negribēja prasīties, kakāja nolīdusi kaktiņā. Kad pārvācāmies un podam vieta atradās lielajā tualetē, tādas problēmas nav. Īpaši meitai patīk, ja var pasēdēt reizē ar vecākiem, tāpat patīk vienkārši paskatīties, kā mēs uz poda sēžam, padod papīru un paslaucīt kājas (cik tālu var sasniegt). Vēl labi strādā uzmanības novēršana, mums tā ir mana kosmētikas soma. To ir ļauts revidēt tikai uz poda. Viss aizliegtais izņemts, salikti visādi krēmi, otiņas, bundžiņas, tas, kas nav bīstams un nemaitājas. Ar šo var pasēdēt arī tad, ja sākumā psihi nāca. Bet tāpat visādi iet. Nedēļu var iet uz podiņu, tad ne no kā atkal pampersā. Mēģinu uztvert to mierīgi. Mums gads un 3 mēneši.
11429
