Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

pelliite, man ir līdzīgi, tikai viņai garšo putras un jogurti, viņa tagad atsakās ēst pusdienas :D es neuzspiežu , stāstu, ka jāēd tas kas ir vai nu ja negrib var neēst , man jau šķiet, ka viņa pārbauda mani ....

Gita, ja maza omuligi jutas, tad jau viss ok un tiesham vari padot labas bakterijas.
Skaties, lai kakaa nav glotu un asins stidzinu.
Tas Aptamil Pre ir satigaks, ja?
Vero pashsajutu...

hypocrate

Jā, man liekas, ka ir. Bet nemācēšu teikt, kur tieši..iespējams aptiekās.

Sen jau gribēju par medu jautāt, jo man medus no laukiem.Tad nu būs šodien jauztaisa putra ar medu :)

Es mazo vel varu iemidzināt,ja ielieku gultiņā pagriežu uz sāniem, un masēju muguru.Bet parasti vieglāk rokās ātri paņem ieaijā un iemieg.Bet tagad jūtu,ka jau pa smagu gan jau visi 9kg jau ir.Būs kā savādāk jādomā.

Robite - noskaidro visu sīki ko un kā tev darīt, jo ir tak grūti šādi sevi nomocīt:(

Ar medu ļoti uzmanīgi. Viens no spēcīgākajiem alergēniem, kuru neiesaka dot bērniem pirms 1 gada vecuma.

medus palīdz , kad zobi nāk .... :)

oj un es domāju ka man vienīgajai ir problemas ar mazuļa ēšanu
jau gandrīz nedēļu atsakās ēst normālu edienu - darzenus ar gaļu, putras utt, ēd tikai danonki un banānu :D ar viltību iemanu 2 pudeles maisijuma un visss, katru edienreizi mazais mani riktīgi izbesīī :D nu es tiktiešam taisu garšīgi un cenšos, bet viņs nē nē un mute ciet... bet pats jautrs smaidīgs un nekādu problēmu

Manējā arī neēd vairs nopietnu ēdienu - tik jogurtus, cepumus un augļus :D Visu, kas salds :D Bet to, ko pati ēdu, to no mana šķīvja ēd. Vakar izvārīju makaronus, devu ar krējumu, izskatījās, ka ēd, bet kā tad - visu labumu izsūkusi un pārējo, kas gremojams - izspļauj ārā. :D
Es vairs nevaru sagaidīt, kad manējā beidzot sāks rāpot - uz taisnām rokām stutējas, atpakaļ šļūc kā sanāk, bet celties ceļos - nē un cauri, pat esmu rādījusi kā jādara - sāk raudāt un viss. Un drīz būs 11 mēneši, pa galvu jaucās visādas domas, ka kaut kas mazajai nav ar veselību, bet tad tak to būtu ārsts pamanījis. Pati meklēju problēmu, kur tās nav. Reizēm tiešām jūtos kā slikta māte. :( Bet neskatoties uz visādiem šitādiem pigoriem, mans bērns ir tāds eņģelītis, un kā viņa samīļojas - tas pat nav vārdos aprakstāms, tas ir tik mīļi. (l)
Un sveicieni jaunajām māmiņām. :)

Medu labāk nelietot līdz tam gada vecumam, vēl paspēs bērns visu mūžu ēst visu ko, nu nav jābāž iekšā jau saldumi un alergēni kopš dzimšanas.

Un censties darīt kā labāk jau jūs varat - bērnu nemidzināt rokās, neņemt pie sevis gultā - taču atcerieties, ka brīžiem uzmest visiem mācītājiem un darīt kā pašai labāk, jo nav mammai sevi jādzen izmisumā tāpēc, ka kāds saka, ka bērnu rokās nevar midzināt, taču mazais tā vien iemieg, tad nav jāiet nošauties.Mammai vienmēr ir izvēle uzticēties sev un darīt pa savam.

Nav arī labais tonis mazo midzināt pie krūts, taču tā aizmieg lielākā daļa bērnu, tad nu neuzskatu, ka bērns jāceļ augšā tikai tāpēc, ka tā nedrīkst.

Paradumi mēdz arī bērnam mainīties, tāpēc nav teikts, ka pēc laika negulēs pats savā gultā vai negribēs, ka midzina rokās.

weee, nu es arī nesaprotu, kā var pakusis siers negaršot :D moš paaugsies mans dēls un sapratīs, ko palaiž garām. :D
Vispār tik forši, ka kāds mani vēl atceras :) es no tel. lasu diskusiju, jo mājās īsti nesanāk pie kompja piesēsties, bet ar tik maziem burtińiem negribas neko rakstīt, tāpēc liekas, ka esmu pazudusi. Un puika jau man arī salīdziniši liels - pat nezinu, ko daudz ierakstīt par mums. turklāt esmu atsākusi uz pusslodzi strādāt - tas arī pańem laiku. Bet esmu łoti priecīga par darbu! Man ir jauni pienākumi, łoti patīk prātu nodarbināt un darba dienas łooti ātri paskrien. Ā, un vēl forši, ka regulāri ejot ārpus mājas, ir iemesls pirkt jaunas drēbes :D
Lollipop, bet varbūt var łaut bēbim pa nakti gulēt ratos? Mans dēls līdz 2,5 mēnešiem ratos gulēja, jo gultiñā modās augšā. Pēc tam mainījām gultińas vietu istabā un tad sāka tajā gulēt, bet nezinu, vai vieta bija pie vainas vai vnk puika paaugās. Nākamajam bēbim noteikti pirkšu šūpojamu gultu - liekas, ka būtu dikti noderējusi.

Tā kā daudzas te dodat vairāk saldas lietas, tad domāju, ka mazais jau pieradis pie tiem jogurtiem, danonki, banāniem un citiem augļiem, kāpēc, lai tad ēstu dārzeņus, ja zina, ka mamma dos ko saldāku.

Varbūt labāk ēst nedod kādu brīdi to saldo, lai mazais sāk ēst atkal normālu ēdienu.

Un par gulēšanu - diendusā mazā aizmieg man pie krūts, savādāk neguļ, ja ejam ārā - pati ratos aizmieg, vakaros paēd krūti un tad blakus man lielajā gultā aizmieg ar nosacījumu, ka esmu blakām un glāstu muguru. Pēc tam pārceļu gultiņā. Un vispār, tās bērnu gultiņa man liekas, ka viņai ir par mazu - nevar izvērsties kā pašai labpatīkās, laikam, drīz būs jāpērk mazajai lielā gulta, bet ar malām. :D

Statistikai. Es savējo midzināju uz rokām līdz gada vecumam. Gada vecumā viņš svēra (speciāli tikko paskatījos) - 11.860g. 3 dienas pēc gada jubilejas viņš ar bļāvienu izrāvās man no klēpja un vnk pats ielīda savā gultiņā. Mamma stāstīja, ka mes ar māsu savulaik esam izdarījušas tieši tāpat.

Paradumi mēdz arī bērnam mainīties, tāpēc nav teikts, ka pēc laika negulēs pats savā gultā vai negribēs, ka midzina rokās.

Piekrītu, jo ar manu bērnu tā ir :) Pa šiem 6.mēnešiem visādi esam gājuši gulēt un daudz kas ir mainijies.
Par medu, es mazliet ,mazliet pielikšu pie putras kvai garsas pēc, jo galīgi neko negrib ēst.Un jau kopš 8iem augšā un neiet gulēt .Smaidīgs spiedz,klaigā un smaida :D :) Jataisa tagad biezenis redzēs kā būs.Būtu jau beidzot takā jaēd.Laikam jauns posms sācies :)

jā, no savas pieredzes arī varu teikt, ka viss kłuva viegli, lkad pārstāju klausīties galvenokārt padomos, bet pirmkārt jau bērnā un darīt pa savam. Kopš tā brīža ir tā superīgā sajūta, ka mēs ar dēlu esam viena komanda un paši zinām, kā mums vajag. Pārējais ir pupu mizas - skaidrs, ka līdz skolai tāpat neaizmigs pie krūts vai uz rokām ;)

Šovakar vīrs nav mājās, tad mēģināšu mazo pierunāt uz gulēšanu gultiņā. Ja nu galīgi neizdosies, tad no verandas stiepšu iekšā ratus. :( Man jau vīrs nepacietīgs. Kad es n-to reizi skrienu bērnu gultiņā midzināt, tad šis sāk pukstēt un beigās paņemu bērnu gultā. Ja tas nenāktu par sliktu mūsu intīmajai dzīvei, tad jau man nebūtu iebildumu, ka bērns blakus guļ.

Šodien no rīta tīrīju telefonam atmiņu un paskatījos dēla bēbīšvideo...visādus mazos momentiņus, kas ar telefonu safilmēti. Jeeeeeeziņ, gandrīz vai asara nobira :D ir taču tikai 3 gadi pagājuši, bet tie mazie cilvēki tik ļoti, ļoti ātri izaug...ehz. Vēlreiz tikai gribēju pateikt-mīļojiet, uciniet un auklējiet savus bēbīšus, kamēr viņi to grib un ļauj :) paskries tas laiks ļoti, ļoti ātri un tad jums atliks tikai video skatīties, jo mazajai atspolei pietiks laiks tikai vienai fiksai bučai, garām skrienot :D Lai gan mans puisis vēl diezgan bieži ielien klēpī pamīļoties, bučas sadot, bet tomēr tik ļoti jūtams tas, ka bērns ir dikti aizņemts ar savām darīšanām un mīļošanās galīgi nav prioritāte :D vienīgais glābiņš, ka mums ir mūsu mīļošanās rituāli - pirms gulētiešanas kārtīgi samiļojamies, pēc diendusas viņš 10-15min pasēž man klēpī un man ir iespēja viņu paucināt...nu tādi mazie, dikti svarīgie mirklīši. Pārējā laikā ir tā smiekīgi...spēlējas, spēlējas un tad pēkšņi atskrien, apķeras ap kaklu, iedod buču, pasaka - I love you - un aizskrien tālāk. Vai kā vakar...braucam auto, es pačubinu bišķi viņam vaidziņu, viņš saķer roku, piespiež pie vaiga, iedod buču un palaiž vaļā. Aaaaa, tādos momentos sirds kūst. Bet pirms tam viņš smieklīgi izpildījās. Iegājām restorānā, viņam atnes ēdienu, šis ierauga un tad tāds - "aaaaaw, mum, food!!! Paldies, paldies, paldies!" Apķeras ap kaklu un iedod buču :D Tāda sajūta bija, ka bērns pirmo reizi nedēļas laikā pie ēdiena ticis :D
Labi, tas tāds offtopics no manas puses...pakavējos atmiņās mazliet :)

Nu, meitenes! Kāpēc sevi un savus mazos pielīdzinat citiem? Kāpēc ir bail nodoties aijāšanai u n ucināšanai? Veidojiet to tuvības saikni ar saviem lolojumiem, jo tas laiks paies tik ātri, kad Jūsu bērni dosies pa parādes durvīm laukā savas nododoties dzīves veidošanai.
Auklējiet, midziniet uz rokām, guļat kopā, dodiet to drošības sajūtu kamēr tie ķiparti ir mazi. par ko baidāties? Par to, ka piecpadsmit gadnieks vēlāk aizvien gulēs Jūsu gultā? Nu ne taču! :D Visam savs laiks :)

Piedošanu, mans autokorektors atkal uzdarbojās. Doma skaidra, cerams :D

Paldies par šodienas atziņu - jāmurkā, jāmīļo un jābučo bērnu, kamēr tas ir maziņš, nevarīgs un nekur nevar aizbēgt! :D