Mari, neķer kreņķi - mazajam tas ritms mainīsies vēl reizes 10. Manējai bija tāds periods, kad viņa gāja gulēt vienos naktī un cēlās augšā vienos pa dienu - ne ēst gribējās, ne slapjais pampis traucēja, vienkārši bērnam gribējās gulēt un visi mani centieni kaut kā to ritmu mainīt cieta fiasko. Viņa vienkārši gulēja un viss. Par to, ka mazais čučā nevajag lieki uztraukties, ja vien viņš tev ir labi ēdis, nav karsts un visādā ziņā uzvedās adekvāti nepilnas 2 ned vecam bēbim.
Tas, kuras saka, lai pa dienu modinot... Nu, es nezinu, es nemodināju. Kā jau teicu, kad modināju, tad tik pat labi būtu varējusi arī nemodināt, jo viņa vienkārši ignorēja visus manus centienus. Man vēl pat ir fotogrāfija, kurā redzams, ka cenšos mazo pamodināt, bet viņa tikai sarauktām uzacīm paskatās uz mani un tad guļ tālāk. Ir, protams, šādi tādi triki, ko šad tad izmantoju, bet jau nedaudz lielākā vecumā, lai nodarbinātu un to miegu nedaudz pavilktu sev izdevīgā laikā, piemēram, mūziku liku (viņai ļoti patika), rādīju visādas lietas, nēsāju pa istabām, lai viņa skatās un tā tālāk centos aizraut, bet tas bija tikai uz to vienu konkrēto reizi. Kad viņa mainīja režīmu, viņa izmainīja pati un tā, kā viņai labpatikās. Nu, nebiju es gatava bērnu badināt, ja viņa man prasa ēst agrāk, vai spiest ēst pēc grāmatas, ja viņa nemaz negrib. Finālā viņa uz 6 mēn pati izstrādāja sev tādu režīmu, kādu ievēro līdz pat šodienai - iet gulēt ap 10iem vakarā un ceļas ap 9iem.
Par šo jautājumu cik cilvēku, tik viedokļu. Galvenais tev ir pašai izsvērt, kas tev der vislabāk. Lieki arī nesatraucies, ja viss nenorit kā pēc grāmatas - tas tā notiek vienam no miljona labākajā gadījumā. Saku tev no savas pieredzes - jo mazāk uztrauksies, jo mazāk tev būs par ko uztraukties. Viegli jau man teikt tagad, kad pati esmu bērnu pa pieciem ārstiem izvazājusi dažu pumpu dēļ, bet es, starp citu, pamanīju, ka viņai tās pumpas izzuda tieši tad, kad es beidzu par to cepties. Var jau būt, ka tā ir sakritība...