Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Beigād lielāks bērns bez mūzikas uz poda neies. :D

wee, dīvaini no tevis dzirdēt tādu jautājumu... Es drīzāk sagaidītu no tevis pieeju apmēram tādu, ka nekas nav jāmāca, ka nāks viss dabiski pats no sevis.. :D Lai nu kā - mana pieeja bija līdzīga. Pavisam neiespringu uz podiņmācību. Podu nopirkām parasto. Gājām kopā uz WC un visu rādījām un skaidrojām, bet nespiedām neko darīt, neķērām momentu, nesēdinājām uz poda laikā un nelaikā. Pa māju laidu bez pampera skraidīt. Ja sanāca šmuce, stāstījām un skaidrojām, kur to vajadzēja darīt. Un tā kādā jaukā dienā bērns pats pacietās, aizskrēja uz WC, novilka bikses un pačurāja. Un tā tas viss arī aizgāja... 2,5 gados bērns iemācījās lietot podu bez īpašas piepūles no manas puses.

Man arī patīk mūzika, bet tas nenozīmē, ka gribētu muzikālu pavadījumu wc. :D

Nē, ne nervu dēļ, bet vienkārši nesaprotu, kāpēc podam jābūt muzikālam. :D Lielākajai daļai bērnu mūzika ļooti patīk, bet podiņmācība pati par sevi mēdz būt nopietna un gana saspringta lieta, arī lieli mūzikas cienītāji mēdz sabīties. Vēl ir dzirdēts, ka tiem podiņiem kaut kas uz īso saiet un skan visu laiku, vienalga - pods pilns vai tukšs. Nu, briesmīga man šķiet tā pati ideja kā tāda, uzreiz zināju, ka manam bērnam būs parasts podiņš.

Es atceros ka mamma mazo brāli sēdināja uz podiņa tiklīdz kā iemācījās sēdēt. Drusku pa druskai, bet viņam tā lieta baigi ātri aizgāja, jo no pamperiem viņš ātri atradinājās. Konkrētu vecumu gan neatceros, bet ap gada vai drusku pāri vecumam.

Neons :D :D
Tad tu palaidi garām , te pirms kāda laika mums bija diezgan vētraina diskusija kuras secinājumi bija, ka citas bērnam māca, kas ir pods tikko sāk sēdēt vai nedaudz pēc tam , bet citas uzskatīja , ka arī 3 gados nav nekas traks , ja neiet uz poda , šī ir viena no lietām , kur uzskatu jo ātrāk, jo labāk ... Un mani diži neuztrauc, tas ir refleks čurāt podā jo skan mūzika vai tiešām saprašana ... mani uzskati izriet no tā , ka kad nebija pamperu visus piedabūja iet uz poda pēc iespējas ātrāk , jo mūžīgā lupatu mazgāšana krietni sarežģīja dzīvi .... + es gribulaist dāziņā no 1.5 gadiem un baigi negribētos lai viņa tur ar pamperiem krāmējās ....

Es atceros ka mamma mazo brāli sēdināja uz podiņa tiklīdz kā iemācījās sēdēt. Drusku pa druskai, bet viņam tā lieta baigi ātri aizgāja, jo no pamperiem viņš ātri atradinājās. Konkrētu vecumu gan neatceros, bet ap gada vai drusku pāri vecumam.

Es ļoti gribu lai man sanāktu tāpat ... :)

Es ar šausmām gaidīju to brīdi, kad nāksies mācīt bērnu iet uz podiņa. Man likās tā mācīšana ir tik nežēlīga un arī nogurdinoša... Bet nu manā gadījumā sanāca vispār viss elementāri. Tagad pat nesaprotu to nepieciešamību bērnu līdz gada vecumam mācīt iet uz podiņu... Bērns vēl staigāt nemāk, vēl aizturēt savas vajadzības nemāk, vēl vispār runāt un lāga saprast lietu secību nespēj, bet jau tiek sēdināts uz poda? Kur loģika? Tas ir apmēram tas pats, kas likt sēdus bērnu, kurš to nedara tajā vecumā, vai mācīt staigāt bērnu, kurš to fiziski nemaz nevar izdarīt vēl tajā vecumā. Tad kāpēc likt uz poda, ja bērns vēl nav fiziski spējīgs aizturēt savu vajadzību?... Tad, kad viņš to spēs, tad iemācīsies dažu dienu laikā iet uz poda pats.

nu es uz to skatos nedaudz savādāk...
mēs taču ēdam putru ar karoti un no šķīvja ,ne ar rokām un no katla vai galda , neatkarīgi no vecuma un saprašīnas , mēs zinām , ka tā jādara un viss , protams ir pieļaujami izņēmumi .... Tāpat ar podu , cilvēki čurā podā , maziņi ne vienmēr , bet jo vairāk jo labāk , lieli vienmēr .... Tāpat cepurēm un šallēm , patīk vai nē , saprot vai nesaprot , bet vajag ... Nežēlīgi man šķiet ir bērnam par sodu uzlikt staigāt piečurātās biksēs vai gulēt piečurātā gultā.

Jā, būšu palaidusi to kašķi garām... :D Taču es tomēr pieturos pie principa, ka bērns iet uz poda iemācās tikpat dabiski, kā savulaik rāpot vai staigāt. Mēs varam mācīt bērnu rāpot vai stagāt, bet tāpat tas notiks tad, kad tam būtu bijis jānotiek fiziki attīstoties. Ar vienīgo izņēmumu, ka podiņmācība daudzos gadījumos pat traumē bērna psihi nepareizās pieejas dēļ un tad vispār aizkavējas tā apgūšana... Un runājot par bērnu dārzu - 1,5 gada vecumā bērns pēc dažām dienām jau mācēs iet uz podiņa, jo redzēs sīkos, kas tā dara un pats pavilksies momentā. Bet nu, tie ir mūsu bērni un mēs pašas izlemjam, ko un kā labāk darīt... Vienkārši brīnos, zinot kā tev, wee, patīk visu palaist pašplūsmā, pēkšņi tāda apņemšanās uz sevis un meitas disciplīnu. Lai veicas! ;)

Gita42 Kā jums iet abām, drīz jau meitiņai būs 2 nedēļiņas !? ;)

Nu nevajag jaukt fizioloģiskus procesus ar kaut kādām parastām, ikdienišķām prasmēm, kuras atkarīgas tik vien kā no roku veiklības (ēšana ar karoti, piem.). Priekš mazā cilvēka tas ir ĻOTI daudz - atpazīt to signālu, ka vajag čurāt/kakāt, spēt to vajadzību aizturēt, noreaģēt un aizjozt līdz podam... Vidējais vecums šai prasmju apgūšanai ir 18mēn vai kā jau tajā podu "kašķī" beigās rakstīju - vasara pēc 18m sasniegšanas esot labākais laiks, kad sākt bērnu mācīt iet uz poda. Mēs tad arī AKTĪVI sākām. Pods mājās jau bija pirms gada jubilejas. Ik pa laikam sēdināju, ik pa laikam sēdās pats, ik pa laikam kaut kas trāpījās, bet tā nopietni sākām 18m vecumā. Uz otro jubileju (oktobra beigas) jau kādu mēnesi varbūt vairāk pa dienu bija bez autiņbiksītēm, Jauno gadu jau sagaidīja vispār bez autiņbiksītēm gan pa dienu, gan pa nakti.
Protams, ir bērniņi, kas jau pirms gada iet uz poda, bet nu reti. Es tik vienu tādu bērnu zinu. Meitenes parasti ātrāk to lietu apgūst (mani novērojumi). Veiksmi, protams, bet nevajag mocīt bērnu. Pamēģini, ja redzi, ka nav gatava, tad liec mieru, nekur neliksies un visu apgūs...ja iedzīsi bailes un stresu no poda, būs vēl trakāk.

Podiņš mums bija šāds
Patika, ka ir mīksta un silta tā "brille". Puikam noderīgs bija arī tas zaļais aizsardziņš, tas gan ātri pazuda. Papīra turētāju neizmantojām, to var iebīdīt uz iekšu. Patika, ka ir vāks un vispār tāds simpātisks šķiet. Arī diezgan šaurs...nu atbilstošs bērnam, nav kājas bez maz špagatā jāuztaisa, lai apsēstos. Stingrs un stabils. Kad bijām LV uz nedēļu, mamma uz fikso bija nopirkusi parastu podiņu...nebija pats lētākais, bet kā puika uzsēdās, tā visa apakša zem bērna svara saļodzījās. Baigi jāpēta tie podi un bez maz veikalā pats bērns jāuzsēdina.

Mans bebis iemacijies sukat ikski, tas laikam, jo nedevu knupi, bet esmu lasijusi, ka pirksta zisana pamatigi ietekme zobus, tie bus skibi greizi nepareizi, vabut kadai ir gadijies un zina, ko darit lietas laba, radinat pie knupja? Pagaidam vinai tas nav parak mils, vinai labak patik pirksts

Žizele

Jā, īkšķa sūkāšana nav nekas labs. Viens ir zobi, otrs - reiz auklēju meitenīti, 4 gadi viņai bija, arī sūkāja īkšķi. Ar zobiem it kā viss bija ok, bet toties īkšķis bija nosūkāts pilnīgi balts, deformēts nags un paša pirksta gals. Viņa reāli visu nakti gulēja ar to pirkstu mutē.
Es teiktu - neļauj, vaktē un neļauj. Ja bērniņš mazs, to var izvaktēt. Pa nakti kaut vai cimdiņus vai zeķītes uz rokām velc, ja vajag kaut ko zīst, tad dod knupi, bet tiešām - neļauj pierast, knupi var paņemt nost ar īkšķi būs grūti.

Mūsu daktere saka, ka jāmāca ap 1.2 gada vecumu un tā arī darīšu.

Man cits jautājums par podiņiem. Jums arī stāv istabas viducī?:D vai arī sēdinat tikai wc telpā? Man tāda šaura havaja, būs sarežģīti. Daudziem redzi pods istabas vidū un bērns iet kad sagrib.

Mums pods vienmēr bija WC, kaut kā dumji man liekas, ka pods ir istabas vidū. Lai gan...reiz biju viesībās, kur bija maza meitenīte, bik pāri gadam. Nu un pods bija istabas stūrī...visi viesi sēž pie galda, ēd...mazajai savajagas kakāt. ooooook, aiziet stūrītī, klusi pakakā...nu laaaabi, mazs bērns un tā, nu pieņemsim...tad mammīte paņem podu...ierauga, ka bērnam sanākusi kaka, dikti priecīga....un visiem viesiem pēc kārtas atrāda bērna "veikumu". Mammas, nedariet tā :D

whf tas jau ir kaut kā šizīgi ....

Par podiņu sāku lēnām domāt, bet nu vēl nemācu neko. Sagaidīsim gadiņu un tad lēnām.

Esmu tādās mājās bijusi :D tāpēc tā jautāju. Pašai negribētos istabā podu.

Nu tā poda atrašanās WC maliet sarežģī visu to pasākumu, bērnam nav acu priekšā un tā, jāatgādina lieku reizi. Ja tā sēdēšana uz poda tāda ilgāka, tad jāsēž blakus un reāli neko citu darīt nevar, gaaaarlaaaaaicīgi utt., bet nu...ko vajag, to vajag.

Īstenībā jā... Ir redzēts, ka podiņš parasti stāv viesistaba vai bērna istabā! Bet loģiski, taču būtu acu telpā - tad jau arī bērnam rodas saprašana kas ir kas..
Savādāk cik bildes redzētas, ka mazie podu kā cepuri nēsā,utt - tā ir kā spēļmantiņu.
Man brāļa puika mazo podu īsti neakceptēja - uzreiz sēdās uz lielā poda! No sākuma laikam viņiem bija tas uzliktīnits vai kas nu viņš skaitās..

Atsaucoties uz manu iepriekš aizsākto tematu - pat bebi, kas iekārtojies ar dupsi uz leju.
Man daktere teica, ka paliels bebis + pirmās dzemdības, nevajadzētu riskēt ar dzemdībām, tādēļ ķeizars.
Šodien biju vingrošanā un fizioterapeitei paprasīju vingrojumus- pamēģināšu vēl tos. Bet, ja mazais nesagriezīsies, tad tam ir savs iemesls un tā tam ir jābūt.
Tas vairāk man pašai priekš sevis - darbs ar sevi, ir jāpieņem un jāsaprot arī ķeizara variants.