Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Es biju ar mieru maksat un tiku pie rehabilitologa tas pasas dienas vakara, kad zvaniju :D Citadi butu bijis jagaida kadus 2 menesus. Absurda medicinas sistema...

sunscreen - es esmu priecīga ka negājām par naudu, savādāk ta būtu vnk naudas izmešana
domājām pastāstīs kautko jaunu,pamācīs kautko utt, un te dusma baigā, šī pačamda vnk kājas un saka - oo te briesmīgs tonuss kājām (nu nedaudz tas tonuss ir, bet tas tiek labots) un to ka mums dos nosūtijumu pie fizioterapeita - to jau zinājām, tad viņa man tādu kā faktu saka - jūsu bērns dupsi neceļ nekad jā? tāpēc negaidiet drīzumā ka mazais nostāsies četrrāpus es šaj saku ka mazais dupsi ceļ jau no 4 mēnešiem, un nu jau kā gandrīz 2 nedēļas smuki stāv četrāpus un jau nedaudz rāpo utt. viņa man saka es neticu - tādi bērni ar šādu tonusu to nevar izdarīt, tad paņem pati brutāli noliek viņu četrrapus, bērns pārbijās un nokrita uzreiz uz sāniņa un sāka raudāt, un tad man viņa saka - nu redzi, nav tā kā tu saki es paliku uz mutes man vnk nav ko teikt, :D tad jau sanāk ka man tas vnk rādās viņa vnk norakstija manu bērnu, :D uzrakstija nosūtijumu pie fizioterapeita un ar to viss beidzās

mana paziņa ar savu bērnu pie rehabilitologa tika kad bebim bija 11 mēneši :D

kakje,izklausās pa brutālo..

the_one - es vēljoprojām dusmīga sēžu, bet prieks par mazo, uzreiz kā atbraucam mājās viņs riktīgi jau smuki norapoja no galda līdz dīvānam un ar smaidu pa visu seju :) bet nu jā mans bērns ar saviem tonusiem taču pat dibenu nevar pacelt :D un kā lai pēc tādu dakteru apmaklējuma ticet tam ko saka citi...brrr

Sidze, man mazā arī negriezās ''pareizi''. Izmeiģīnāju visas rāpošanas, vingrošanas, visu ko ieteica ārsts. Tikai man viņš vēl teica, ka nekas, pati vari meiģināt dzemdēt.
Un pēc ķeizara, ko paldies dievam veica slimnīcā citi ārsti, esmu palikusi ar pārliecību, ja mazai negriežas, tad tomēr kaut kas traucē un labāk neriskēt, bet iet uz ķeizaru un viss.
Mums tā bija nabassaite, kurā bija satinusies mazā pilnībā, gan ap ķermeni, gan kaklu.

kakje , wow jums gan bija nelāga pieredze, protams, ka mazais nerāpos kad viņu nometis ka pankūku uz kušetes vai kur tur viņa lika. duma ārste

vīrs mani visu vakaru kaitināja sakot ka man ir halucinācijas :D ka bērns taču nerāpo :D nē nu smiekli smiekliem, bet nu žēl ka tādi ārsti strādā bērnu poliklīnikā...

kakje, drausmīgs ārsta apmeklējums. kā tu uzdrošinājies tā melot par sava bērna prasmēm? :D
sākumā man mazo arī sūtīja pie visiem pēc kārtas- neirologs un rehabilitologs darīja (t.i. pārbaudīja) vienu un to pašu, tik pasūtīja tālāk, līdz galā nonācām pie fizioterapeita, bet vizītes pilnīgi tukšas, nekāda ieguvuma nebija.

Kad gaidīju mazo, staigāju uz kursiem, nepārtraukti cāļa grupā ar mātēm apmainījāmies ar visdažādākajiem informācijas avotiem, diskutējām par to, ko esam uzzinājušas, kas labāks, kas nē. Tāpēc arī es piekrītu vairumam Lilii apgalvojumu. Manuprāt, no abiem grāvjiem tomēr šis "visa perfekcionisms, pareizums" ir labāks, par otro, kur izrāda klaju spītēšanu pretī visam, kas ir ieteikts vai aizliegts bēbīšjautājumos. Pašai gan visu šo "pareizo variantu" pielietošana praksē bieži vien sagādāja daudz stresa, tāpēc ik pa laikam atkāpos, darīju tā, kā pašai bija ērtāk, un nekas traks jau nenotika. Bet nu Lilii neko ārprātīgi jums neuzspiež, izvēle katra paša rokās, tā kā nav ko lieki celt traci. :)

Man ir vara spirāle. Viss kārtībā, menstruācijas mazāk sāpīgas, nekas trakāk nepludo,arī garākas nekļuva. Šodien biju pārbaudīt, pēc gada joprojām stāv savā vietā kā nākas. Liekot arī ļoti uztraucos par spirāļbērna iespējamību, bet nu šobrīd jau vairs panikā nekristu, ja tāds gadītos. :D

Man puika sācis pa naktīm ar skaļu kliegšanu un baurošanu mosties, pēc tam psihot. Nomierinās vai nu ar maisījuma pudeli, vai nu pie mums gultā uzreiz iemieg. Un tā jau kādu nedēļu. Līdz šim jau kādu gadu perfekti gulēja savā gultiņā visu nakti. Mani jaunās pārmaiņas neiepriecina, jo trijatā nav diez ko ērti izgulēties.

..viņasprāt, man nav pietiekami piena, bērnam ir bads un tāpēc nav vēdera izejas. Jādod maisījums. Jābaro ar putru uz nakti.

Kaut kaads pastulbs aarsts gadiijies... Cik saprotu, tu mazo jau piebaro un ir pavisam normaali, ja rodas aizcieteejumi, jo kunjgjim jaaiemaacaas tikt galaa ar smago normaalo paartiku. Daudziem ziidainjiem rodas aizcieteejumi, kad saak piebaroshanu. Manai bija taapat kaadu briitinju - vispaar briesmiigi jutos, jo nevareeju nekaa paliidzeet, kad shii sarkana palikdama ar asaraam spiezh kaku un nekaa... Viena aarste aarste ieteica iedot samaltu svaigu gurkji, bet es to taa arii neizmeegjinaaju, jo vairs nebija taadu traku aizcieteejumu.
Lai nu kaa, ieteiktu vai nu neko daudz nemainiit ikdienas rezhiimaa, vieniigi varbuut pietureeties pie vieniem un tiem pashiem produktiem kaadu laicinju, lai kunjgjis aprod vai arii kaadu reizi atteikties no daarzenjiem, bet iztikt ar kruuts pienu. Iespeejams piebaroshana notiek nedaudz par strauju un paaraak lielos apjomos - kunjgis nespeej tikt galaa.

Ir tāda lieta kā night terrors. Mums bija kaut kas stipri līdzīgs un ļooooti vieglā formā...laikam tikai kādas 2-3 reizes ap 1,5-2g vecumu. Mums tik bija tā, ka viņš nemaz nepamodās, vnk vienā brīdī sāk histēriski raudāt, acis ciet un bļauj, nomierināt nevar kamēr vardarbīgi nepamodina, jo vnk pats nepamostas un pamodināt arī grūti. Sākumā baigi centos pa mierīgo modināt un tā, bet nē - reāli var redzēt, ka ir dziļā miegā, bet bļauj it kā uz pusēm griestu. Tad nu pirmajā reizē pašās beigās un nākamajā reizē jau uzreiz vnk tika ieslēgta lielā gaisma, bērns vertikāli uz rokām, skaļi runājām, saucām vārdā, bužinājām vaigus, lai max ātri pamodinātu...un tad ir tas mirklis, kad bērns atver acis un ir reālā šokā, vispār nesaprot, kas notiek un ar to arī viss beidzas, gaismas ārā, bērnu samīļo, sabučo un viņš turpina gulēt it kā nekas nebūtu bijis.
Jums gan laikam ir kas cits, bet nu pastāstīju pieredzi, varbūt kādai noder :)

Bet kā jau te nesen teica - nakts nemieri iet roku rokā ar jaunām prasmēm un jauniem/spēcīgiem iespaidiem. Jo mazāks bērniņš, jo spilgtāk tas izpaužas. Ir jūtīgāki bērni ir ne tik jūtīgi, bet ļoti bieži viss jaunais - sāk rāpot, sāk stāvēt, sāk staigāt utt., ļoti atsaucas uz naktsmieru turpmākās dažas naktis. Un, protams, zobi. Zobu šķilšanās sāp tad, kad zobiņš spraucas cauri žokļa kaula nervu plēvei, līdz ar to, ne vienmēr uz aci ir kaut kas redzams (sapampusi smagana vai vēl kas). Sāpes arī bieži visspēcīgākās ir naktīs, tad nu jā...man puikam pirmie 8 zobi grūti nāca...gulēju pa 3-4 naktīm pēc kārtas sēdus ar bērnu uz rokām, lai abi būtu vismaz mazliet pagulējuši. No rīta dibens un mugura nejūtīgi, bet vismaz bērns puslīdz izgulējies. Pārējie zobi, paldies Dievam, iznāca viegli.

skarlet_ - jap esmu mele, neticiet man :D
tikko palasiju atsauksmes par viņu..njaa nav tās labākās

Nakts nemieri daudziem ir normaala paraadiiba. Papau ljoti labi visu paskaidroja.

Par tiem aizcietējumiem...man gan puikam nekad tādas problēmas nav bijušas, bet...varbūt ēdienkartē jāiekļauj vairāk vēderu mīkstinoši produkti? Nu, protams, atbilstoši bērna vecumam. Nu tur plūmes (kaut vai klāt pie jogurta/biezpiena launagā) vai plūmju novārījums kā dzēriens...viegla kumelīšu tēja (bet pavisam viegla, jo stipra vēderu cietina). Ja bērns lielāks, tad kefīrs, tie paši bio lakto jogurti. Mazāk banāni, kartupeļi utml. lietas, kas cietina punci. Mīksti gatavi bumbieri tagad varētu būt labs variants, arī var mīkstināt vēderu. Ja bērns ēd krūti, tad to visu lielos apjomos ēd mamma, bet krūts bērni tiešām līdz pat 10 dienām varot nekakāt, es gan nezinu kā tas dzīvē izpaužas, mans, kad vēl bija krūts bērns, izkārtojās daudz un bieži :D bet māsas puikam bija šādas problēmas, tad viņa skatījās pēc pašsajūtas, kamēr puika jutās labi, tikmēr nedarīja neko, kad juta, ka vēlme ir, bet nevar/nesanāk, tad centās palīdzēt.

Bērnam bads un ir svara pieaugums loģiski kopā neiet. Vnk varbūt jāizvērtē tas, kā noris piebarošanas uzsākšana, kā jau te teica - vai nav pa strauju, pārāk "smagi" produkti utt. Ignorēt problēmu nevajag, bet baigi ķert kreņķi arī ne.

Pirms tiek izmantotas visādas svecītes un vēl nez kādi brīnumi tiek bāzti bērnam dibenā (lasīt - klizmas)...ir metode...mamma nogriež un apvīlē rokām nagus, uzpilina uz pirksta mazliet bērnu eļļu vai vnk saslapina pirkstu un pastimulē AP anālo atveri. NEKO NEKUR IEKŠĀ NEBĀŽ, vnk apkārt mazliet paapļo, ļoti viegli uzspiež utt. tas ļooooooti bieži izsauc nepieciešamo refleksu un viss notiek.

šausmas, šausmas,šausmas... man ir bail no neprofesionāliem ārstiem, kuri savas "pareizības" uzskata par taisnību. gan aizcietējumu, gan tonusa gadījumā!!

un nesen lasīju ārsemju rakstu par tonusu, ka mūsdienās tas tiek šausmiiiiiigi pārvērtēts. (bizness un modes kliedziens), bet gadījumi dažādi, protams

mazā pasākusi izmantot krūti, lai nomierinātos. liekas, ka nekas traks, bet rezultātā daudz atvemj! viņa normāli paēd, kad ir aizmigusi (dienā) uztrūkstas augsā un meklē krūti, ja neiedodu-bļauj un pieceļas., ja iedodu-saēdas/pārēdas un atvemj strūklām... redzu, ka noderētu knupis, bet tos neņem ...
kādai ir pieredze???

Knupim ir cita zisanas tehnika, dod laiku mazajai iemacities. Es laikam uzbaztos ar to knupi tik ilgi, kamer panemtu.

Nadina,pamegini knupi ar apalo galu,nevis skelto.

Kādam ir jābūt starplaikam starp ēdienreizēm, ja baroju bērnu ar krūti. Bērnam 4m 2n.

Visu laiku baroju pēc pieprasījuma.
Vidēji ir visas ēdienreizes un pa nakti 2-4x "našķošanās".

Nadiina, pamēģini iedot knupi un viegli ritmiski ar nagu ''padauzīt'' (nevareju uzdomat ka labak uzrakstit :D ) pa knupi. Tā lēnām ne pārāk ātri un mierīgi. Tas ritms iepatiikas mazajiem un sāk zīst. Mans tā nomierinās kad grib gulēt bet dīdeklis nāk virsū un nevar pats nomierināties. Cerams saprati domu. :D