Sveikas! Prātā tūkstošiem domu , bet izejas nav, vismaz man tā šķiet, varbūt skats no malas man palīdzēs saprast kā,lai tieku ārā no šīs vietas.
Esmu (20) kopā ar puisi (23 )nedaudz vairāk kā 2 gadus. Dzīvojam pie viņa vecākiem nelielā ciemā. Esmu sapratusi,ka šis puisis nebūs tas, ar kuru spēšu nodzīvot visu savu dzīvi. Lielākais viņa mīnuss- viņš dzer un ir baigos parādos ātrajos kredītos un ne tikai. It kā jau šķiet vienkārši -negribi dzīvot kopā , nedzīvo , bet nav jau citur kur dzīvot īsti, jo šeit ir atrasts mans pirmais nopietnais darbs, ar ko esmu apmierināta, lai gan alga nav liela,, plus vēl augstskola man ir tepat netālu. Lai viena īrētu dzīvokli šeit ,man naudas nepietiek, lai ietu atpakaļ pie vecākiem, ir jāpamet darbs un jādzīvo laukos , kur darbu tādu tiešām nedabūšu un par skolu nevarēšu samaksāt.
Tepat blakus dzīvo māsīca pie kuras gāju dzīvot, kad uz mēnesi bijām pašķīrušies, bet viņai ir 2 mazi bērni un draugs ar kuru es nevaru sadzīvot, tāpēc atgriezos pie sava puiša. Un visu šo laiku ,kad bijām izšķīrušies - viņš vienkārši dzēra,jā uz darbu gāja, bet pohains un kā par brīnumu netika atlaists.
Puisis ir lielisks, ja vien nedzertu ,jo par tiem kredītiem viņš ar ir nācis pie prāta un sāk palēnām atmaksāt,, viņa alga aiziet atdodot kredītus. Bet es šajā dzīvoklī nespēju vairs brīvi elpot,, arī viņa vecāki dēlu nemaz netaisās vest pie prāta vai nesaskata viņā alkoholiķi, jo tēvs viņam arī katras (!) brīvdienas vienkārši dzer un vienmēr piedāvā dēlam dzert ar viņu. Puisis jau tiesības nodzēra, bet no tā nekas nemainījās. Nē, dzerot viņi nav nedz agresīvi ,nedz rupji, bet to dzeršanu es nevaru izturēt ,man neliekas normāli dzert katras brīvdienas, un tad jāguļ blakus tādam nodzertam ģīmim ,ka man nelabi paliek.
Es neesmu arī no tām, kuras tagad teiks izvēlies alkohols vai es -- un ja viņš izvēlēsies dzert, kur tad es iešu,tāpat būs jāpaliek šeit un jābūt labai,jo es taču dzīvoju pie viņa vecākiem ,nevis kur citur. Par to simtiem reižu ir runāts, vienu dienu viņš atzīst,ka dzer par daudz , otru jau saka ,ka tā ir tikai iedzeršana (tieši tāpat saka viņa tēvs) , bet tā nav iedzeršana , viņi dzer līdz atlūzt.
Šitās brīvdienas bija pēdējais piliens,es vairs nevaru, nevaru vairs justies laimīga ar cilvēku , kuram dzeršana ir svarīgāka par mani. Agrāk viņš mēdza lūgt piedošanu , bet tagad vienkārši paprasa ,cik ilgi tu dusmosies un viss.. Bet kur man iet ? Tādi draugi pie kuriem te tagad ņemšu vienkārši dzīvošu nav. Kad visu samaksāju, gan par skolu ,gan tas ,ka jābrauc uz skolu , gan darbā pusdienas man paliek kkur tikai 100ls par kuriem viens nevar normāli izdzīvot :( (bļāviens, sanāca gari, tāpēc, drošvien neviens neiedziļināsies, bet man šitas bija kaut kur jāliek )