Varbūt kādai šis raksts liksies bezjedzīgs, bet es pati nezinu vairs ko lai iesāk..
Ar savu tagadējo puisi iepazinos pirms nedaudz vairāk kā gada, nebūtu jau nekas traks, bet viņš jau tajā brīdī vairs nedzīvoja Latvijā, nolēmām, ka vasaras vidū viņš atbrauks un satiksimies. Protams, sarakstoties un runājot skypā jūtas jau ņēma savu, pēc pirmās tikšanās viņš aizlidoja prom, tika nolemts, ka arī es rudenī lidošu un dzīvošu pie viņa, visas jaukās sarunas, un viss parējais likās fantastiski un ka labāk vairs nevar būt.. Atlidoju, pirmās 2 nedēļas viss tiešām bija jauki un skaisti, bet tagad ir pagājuši jau 2 mēneši, kā dzīvojam kopā, bet viss ir mainījies, var teikt ka lai arī viņš mājās ir man tas ir aptuveni tā it kā viņa te nemaz nebūtu, to laiku ko viņš nepavada darbā viņš pavada skatoties filmas, spēlējot datorā spēles, tāda sajūta, ka es šeit neeksistēju, dabonu arī klausīties pārmetumus kas ar mani ir noticis, kapēc es dusmojos utt.. Kā var nedusmoties, ja maniem priekšlikumiem viņš vienmēr izdomā atrunas, tad ārā auksts, tad viņam negribās vai arī vēlāk.. jā vārds vēlāk vai pēc tam izskan bieži, tik pat bieži kā - tad redzēs-.. Nevaru saprast vai viņš vispār kaut ko pret mani jūt, arī runajot par seksu, mīlināšonos un visu pārējo ir tieši tas pats stasts, saprotu ka darba dienās ir nogurums, bet tad dzirdu atbildi, ka ir taču brīvdienas, un kad tās pienāk nez kādēļ viss viņam aizmirstās, varbūt pāris bučas dienā saņemu, bet par kārtīgu seksu jūtu ka varu aizmirst, jo kā šobrīd rakstot šo ir pukstens pus5 naktī un jau 11to stundu tiek spēlēta jauniegūdā datorspēle ar atrunu, ka labāk taču ir pabeigt tagad nekā viņš pēc tam vēl spēlējot.. Labi nespēlēs spēli tur, spēlēs telefonā vai ložņās netāā..|| Varbūt jums ir kādi ieteikumi, kā man rīkoties? Nav jau arī tā, ka galīgi par mani aizmirsis, dāvanas arī nesliktas esmu saņēmusi, bet ne jau mantās ir tā vērtība...
26
