LV dizainera darbu nevar salīdzināt ar masu produkcijas drēbēm, ko ražo ķīnā lētais darbaspēks par santīmiem, kur ir lētie audumi, lielas ražotnes un mega apjomi. Tur viena drēbīte izmaksā labākajā gadījumā pāris dolāru. Cena pieaug desmitkārt dēļ starpniekiem un pārpircējiem, kamēr nonāk eiropā. Tad atnāk līdz veikalam, kur cena pieckāršojas veikala augstā uzcenojuma dēļ. Un tad nu rezultātā drēbīte maksā 50 Ls, kas visiem šķiet normāli.
Ja LV dizainers piedāvātu tērpu par 50 Ls, viņš nenopelnītu neko. Apjoms ir tikai daži eksemplāri, līdz ar to viņš nevar atļauties nopirkt visu blāki auduma, viņam jāpērk mazās vienībās, kas cenu daudzkārt sadārdzina. Tas pats ar darbaspēku. Viņš nevar atļauties pasūtīt vienu tērpu ražotnē 1000 eksemplāros, tāpēc jāšuj pašam mini darbnīciņā pie šuvējām, kur ir roku darbs, tas atkal ļoti sadārdzina pasākumu. Parēķināsim, 30 ls audumam, 30 ls šuvējam, tas jau pārsniedz visu. Pašam nepaliek nekā. Un te vēl nav ierēķināts visi izdevumi. Bet, ja viņš domā par izaugsmi, mārketingu... Un galu galā veikals, kas to tērpu pārdos, arī grib savu uzcenojumu.
Nu tā īsumā.