Ārējais izskats

Kā to saprast - uzbrūk ar vārdiem?

Tā nu man nav gadījies, man tieši pretēji - ir uzbrukts, ka es pēc iedomīgas cacas izskatos un blah blah. Ko darīt? Ignorēt !

Skolas laikos esmu bijusi neglītā.
Nesen arī vienā pasākumā viens vīrietis no paziņu loka pateica, ka esmu veca un neglīta. Es vienkārši atbildēju, ka viņam nespīd pat tāda kà es. Skaidrs, ka šàdi viņš vienkārši glaimoja saviem kompleksiem un neveiksmēm, jo dzīvē viņš tiešām ir vientuļš neveiksminieks.

es visu mūžu esmu dzirdējusi to, ka esmu pārāk tieva - no viena, no vairākiem, no grupām :D sākumā man tas ļoti nepatika, bet, jo vairāk prātiņņš nāca, jo ar lielāku humoru tam piegāju. uzskatu līdzīgi kā Libra - cilvēki norāda uz citu nepilnībam, lai slēptu kaut kādus savus kompleksus, tādeļ man pat ir žēl to, kas šādi sev kaut ko kompensē.

esmu gara, izstiepos jau agros pusaudžu gados, turklāt biju ārkārtīgi tieva, tad par to ikdienā noklausījos simtiem repliku, par kurām ļoti pārdzīvoju un nezināju, kā aizstāvēties. Vēlāk kaut kā iemācījos ignorēt, vai kaut ko atcirst, citreiz agresīvāk, citreiz ar humoru. Tagad ja kāds kaut ko saka, tad pārsvarā izmetu kādu prikolu, pasmejamies un vēl papļāpājam par politiku :D Kā pusaudzei man tas traucēja un kompleksojos, tagad saprotu, ka man tas ļoti palīdz, tāpēc par sveša cilvēka repliku uz ielas pasmaidīšu, vai apgriezīšos un piemiegšu ar aci.
Iemācies sadzīvot ar sevi, tad spēsi sadzīvot arī ar citiem.

Pilnībā piekrītu tam, ka aprunā un aizskar citus par ārējo izskatu tikai dziļi komplekšējoši indivīdi.

Agrāk saņēmu biežas piezīmes pa saviem nelīdzenajiem zobiem. Taču tagad esmu sapratusi, ka tādas replikas izsaka tikai nepieauguši cilvēki. Turklāt apzinos, ka man ir daudz citu pozitīvu morālu un fizisku īpašību. :) Taču jāatzīst, ka mani zobi joprojām man ir mana vājā vieta un par to, ka vecāki laikus tos neiztaisnoja, pārdzīvošu visu dzīvi (līdz brīdim, kad finanses atļaus šo defektu izlabot).

Kad biju apaļīgāka.. reizēm dzirdēju griezīgāku komentāru :) Varbūt nekad nenomestu svaru, ja ausis to nesaklausītu :) Protams, patīkami jau nav :)

Atceros, ka skolas gados kompleksoju par savu garumu, jo biju garākā klasē pat garāka par klases zēniem, kompleksoju par savu degunu ar kūkumiņu, toreiz es nepratu aizstāvēties un paskatīties no malas, cilvēki, kuri mani aizskāra ar vārdiem... tagad skatoties no malas, smejos, kādēļ biju tāda muļķīte un visu ņēmu pie sirds. :D

Esmu dzirdējusi visādas piezīmes par to, ka esmu gara. Tieši pamatskolas/vidusskolas laikā. Bet nekad tādā ļaunā izpratnē. Apvainojusies nekad neesmu un aizvainojuma nav, jo nu esmu gara un ai laik it. Viss. :D

Protams, ka tam cilvēkam, kurš saka aizvainojošus tekstus, pašam kompleksi ir daaaaudz vairāk. Es uz neviena trūkumiem nenorādu. Tā teikt - ja nav nekā laba ko pateikt, nesaku vispār :D

Esmu neskaitāmas reizes dzirdējusi, ka esmu pārāk tieva. Līdzīgi kā Renē, jo vairāk pieaugu, jo mazāk par to domāju un pārdzīvoju, jo vairāk tāpēc, ka nespēju šo situāciju mainīt.

Skolas laikā mani saukāja par neglītu gan puiši, gan meitenes, bet es ārēji nereaģēju, tikai, protams, pārdzīvoju pie sevis. Izvēlējos nereaģēt un neizrādīt savas sāpes, lai nesagādātu viņiem to prieku. Turklāt jau tad zināju, ka tā uzvedas par sevi nepārliecinātie.

Ir gadījies. Kādreiz pārdzīvoju, nu vairs nē.

Nav gadijies. Neviens nekad mani nav apsmejis, ja nu vienigi dazreiz esmu dzirdejusi komentarus, par to, ka esmu loti tievina un smalcina.
Tiesi otradi :) biezi dzirdu komplimentus. Vakar, piemeram, man bija krievu klienti, slinkums bija runat krieviski, tadel runaju vaciski, ejot projam sieviete teica virietim "ojjj, ta gan bija loti simpatiska meitene!":)

Man tops:
1. "Vaaai, cik tu gara!"
2. "Vaaai, cik tu tieviņa!"
un pēdējā laikā, kad attistījusies apskaušanās sasveicinoties un atvadoties, to dzirdu katrā radu tikšanās reizē un nu jau katrā reizē saku pretī, ka "Tā jau nu nav mana problēma!" visi nosmejamies un aizmirstam... līdz nākamajai reizei.

Bet tie laikam nav uzbrukumi, tikai izteikumi, kas man jau reāli piegriezušies.

chantelle - Kā tev ar taktiskumu?

Jup. Bērnībā biju nekopta un ar meža veča uzacīm. Tad nu tolerantie klases puiši neskopojās ar izdomu. Ko tik neesmu dzirdējusi. :) aizskāra, joprojām rētas ir jūtamas, bet tagad vienalga un arī uzacis ir, kas taisni apbrīno.

Ja ir gadijies skolas laika un no daziem atseviskiem pieaugusajiem. Dzirdeju dazadus komentarus par savu figuru, ka man esot negliti priekszobi, deguns, resna pecpuse, utt. Kadreiz par to pardzivoju tik loti, ka sasirgu ar esanas traucejumiem-anoreksiju. Tagad uz to visu atskatoties, domaju, ka tie puisi un meitenes, kuri mani deveja par resnu drizak to nedomaja nopietni, bet velejas mani pakirkinat. Iespejams, vini redzeja, ka esmu viegli ievainojama un man loti agri sakas pubertate. Tas vispar bija tads tumss dzives periods mana dzive. Man vienmer ir bijusas grutibas ar pasvertejumu un pienemt sevi, godigi sakot, vel tagad ir. Tads istais liekais svars man nekad nav bijis, smagakais svars bija 65 kg. Tagad nereti sanemu komentarus, ka esmu nedaudz par tievu, un man vajadzetu kadu galu uz kauliem.

chocoloco manuprat viss kartiba, esmu isteniba loti taktisks cilveks. Reti par kadu izsaku komentarus, centsos nekad neapvainot cilvekus. Var gadities, ka esmu tiesa un pasaku ko domaju, bet daru to, nezaudejot taktiskumu.

chantelle

domāju, ka chocoloco par tavu taktiskumu interesējāš, jo diskusijā, kur meitenes atklāj nedaudz sāpīgākus notikumus no savas dzīves, tu vēsā mierā iemet sejā - a man viss ir super.