Kuru vainot pie skirsanas?

Es nevainoju ne sevi, ne ex draugu. Nesaderēja raksturi. Viena pagale nekad nedeg.

Es vainoju ex.:D sevi noteikti nē:D

nu jaa es laikam varetu piekrist , ka abi vainojami, bet ne vienmer :)

vnk , kad cilveks saka, ka visiem citiem jaamainaas un nevar iztureet taadu attieksmi, tad pashaa tajaa laikaa pats nemaina neko, kaa saka vaino visus citus savaas probleemas, droshi vien taads cilveeks vienmeer vainos otru.

Grūti pateikt, vnk nebijām viens otram piemēroti.

Nedomāju, ka ir diži liela jēga, pēc šķiršanās domāt, kurš vainīgs. Kam tas vajadzīgs? Nu nesanāca. Manuprāt, šķiršanās ir viens no iemesliem, lai labāk saprastu sevi, ko tieši tu vēlies attiecībās. Izdari attiecīgos secinājumus un dzīvo tālāk, skatoties jaunā virzienā. Vainas apziņa ir slēptās dusmas, aizvainojums. Sapratīsi, kas tieši tevi iekšā grauž, pazudīs arī vainas apziņa.

Šķiršanās iniciatore vienmēr biju es, bet nekad neesmu sevi vainojusi. Šķiros tad, kad tur vairs nav nekā. Tas vienmēr ir bijis pārdomāts solis ar visiem "par un pret", tāpēc pēc tam sevi ar tādām domām neapgrūtinu. Nevajag šķirties uz sitienu, neapdomīgi, dusmu iespaidā, tad arī nebūs vainīgos jāmeklē..

nu jaa, jeega nav, bet taapat tas ir cilveeka dabaa kaadu vainot, tikai apsveicami, ja par to var nedomat...

a kaa juus sadalaat savaa starpaa to kas jums ir?

a kaa juus sadalaat savaa starpaa to kas jums ir?

nesaprotu, ko sadalām? Mantas?

piekrītu jau augstāk teiktajam - viena pagale nekad nedeg. šķiršanās gadījumā es nekad, nekad neesmu sevi apzināti vainojusi un arī otru nē. cenšos nekad neko 100x nepārdomāt, jo no tā jau nekas labāks nepaliek, līdz ar to jāapzinās, ka ne vienmēr tikai viens ir vainojams pie šķiršanās, tā visdrīzāk ir vairāku rīcību un notikumu ķēde, kas noved pie loģiska risinājuma. lai cik dīvaini būtu - pēc tam atceros tikai labo :)

ja runa par mantu dalīšanu - tad katrs savāc to, ks pieder viņam :D

man gan nav gadījies dalīt mantas, bet vienmēr paticis šis teiciens :D

Bet man gan nav gadījies dalīt mantas...

reizēm cilvēki šķirās, jo tā tam ir jābūt. attiecības mēdz izjukt. un ne vienmēr ir jāmeklē kāda vaina. ne velti saka, ka viena pagale nedeg.
ir jāsaprot, ka atrodot vainīgo, situācija jau nemainīsies. meklējot vainīgo kaut kur, mēs mēģinām reizē no sevis noņemt kādu daļas vainu, ka attiecības ir izjukušas.
ja cilvēki nesader, tad nesader. a bet to, ka sieviete ir izvēlējusies saistīt savu dzīvi ar kretīnu, tā arī 'daļēji ir viņas vaina, jo viņa pati to ir izvēlējusies. ja cilvēku kas neapmierina, viņš var pārtraukt attiecības, ja tas nav risināms vai nevēlas risināt, bet tas nepadara otru cilvēku par vainīgu.
vainīgo meklēšana ir dzīvošana vēl atmiņās par attiecībām. bet, kad attiecības ir izirušas, tas ir jāpieņem. jāapdomā savas kļūdas, jo visi cilvēki kļūdās un jādzīvo tālāk, ar laiku jāveido jaunas attiecības. protams, ir jāsaprot attiecību iziršanas iemesli, bet ne tādā aspektā, kā meklējot kāda vainu.

Pēdējo attiecību pārtraukšanas iniciatore biju es un sevi arī vainotu, ja kāds būtu jāvaino. Ikdienā sevi par to negraužu, bet apzinos, ka viena pagale nedeg, un tā vietā lai savā prātā turpinātu sev atgādināt par otra mīnusiem, padomāju, kur tad tajā visā bija mana vaina.
Mantas tā arī sadalījām - "es gribu šito, tu to negribi?" Draudzīgi un mierīgi, viss 50:50

Pēdējā šķiršanās,kas man bija,noteikti,ka vainojams ir mans Ex. Nesaku to tikai tāpēc,ka gribu saglabāt savu pašlepnumu,bet tā vienkārši bija viņa vaina - bija tik cītīgs lai atrastu problēmu, bet ne pietiekami cītīgs, lai atrastu risinājumu problēmai. Es viena to nespēju...

Pēc ex domām - vainīga viennozīmīgi esmu es, jo aizgāju.
Es nevienu nevainoju, nesaderēja raksturi un viņš bija neciešams, savtīgs un greizsirdīgs. Es neesmu tā, kuru var iespundēt būrī!

Manuprāt, tēmas uzstādījums jau vien ir nepareizs. Neviens nav jāvaino par šķiršanos. Bet jebkurā gadījumā, protams, ka viss ir jāskata caur sevi un savu prizmu. Kā saka, kāda starpība, kurš aktieris spēlē TEVIS izstrādātā scenārija izrādē :)

Protams, ka viena pagale nekad nedeg, bet ir situācijas, ka tomēr deg un kā vēl. Ir jāškiras, ja negribi dzīvot pēc cita cilvēka noteikumiem, bet kontrolēt/vērst par labu kādu noteiktu situāciju NAV iespējams.

nu bet tad, ja cilvēks nevēlas dzīvot pēc cita cilvēka noteikumiem, tas arī nenozīmē, ka kāds ir vainīgs. arī pats noteikumu uzstādītājs nav vainīgs. ja cilvēki tā nevar sadzīvot, tad nevar. nav kāds jāvaino par to, ka tieši tādēļ ir izjukušas attiecības. ja var ko mainīt, ir ļoti labi. ja nevar, tad nu vnk nevar.