Sveikas dāmas.
Es tā aizdomājos, lielākā daļa no mums našķojās ar kaut ko garšīgu. Kā jūs darat? Atstājat savam mīļotajam arī kaut ko vai apēdat visu? Un vai jūsu vīrieši ar jums arī padalās vai aprij visu pat nepiedāvājot? Un ja aprij vai tas ir normāli? :D
Kā kuru reizi, ja viņam līdz vakaram jāstrādā un man ir brīvs, tad mēdzu našķoties bez sirdsapziņas pārmetumiem - pati strādāju, pati pērku, nav taču grūti veikalā nopirkt vēl vienu šokolādi vai cepumus.
Ja esam kopā, tad dalamies. Tas gan nenozīmē, ka viņš ir godīgais tips - esmu pieķērusi, ka viņš našķojas tad, kad es jau saldi guļu. Piefiksēju pie pusizēstajām cepumu kārbām un tukšajām čipsu pakām. Par to viens otru pavelkam uz zoba.
ņemot vērā, ka mums garšojošas lietas nepārklājas (tas, kas garšo man, parasti negaršo viņam, un otrādi), tāpēc jā, apriju visu. Jo zinu, ka citu gribētāju tāpat nav.
Ir našķi,ko zinu,ka varu apēst visus un viņš pat neievēros,bet ir lietas,kas noteikti tiks pamanītas. Vienmēr cenšos dalīties :)
Šokolādi gan vienmēr vairāk apēdu es nekā viņš,kaut gan abiem tā garšo vienādi.
Ir tā ka dažkārt veikalā nopērkam divas tāfelītes ar šokolādi un tad viena man un otra viņam. Savu es ātri apēdu,bet draugs savu dažkārt kaut kur noslēpj :D
Es parasti atstāju vismaz pusi draugam. Ja viņš tomēr galīgi negrib - tad es apēdu, bet vienmēr pārliecinos, vai viņš tiešām negrib (teiksim ja ir jau nākamā diena). Draugs arī it kā man atsāj... Vienīgi tās ir vai nu drupačas vai 2 -3 cepumi no visas pakas :D Nu jā, visu apēdis jau viņš nav :D
Nu ja esmu viena un esmu nopirkusi tikai sev, tad apēdu visu :D Tādās reizēs parasti kko nopērku arī otrai pusītei :) Manējais arī parasti nekad neaprij visu viens (izņemot reizes, kad es saku, ka negribu neko).
Tas jau kā kuru reizi gadījās.
Reizēm es biju visu dienu mājās, kamēr šis treniņos un apēdu visādus gardumus, augļus viena pati. Bet tad viņš parasti zvanīja,kad brauca mājās caur veikalu un teica - "Ko garšīgu nopirkt?" vai "Kas mums garšīgs palicis?" :D
Dažreiz pirms spēlēm man bija žēl kaut kādus saldumus ēst, jo viņam sportista diēta saucamā. Bet nu tad es pacietos parasti un pēc spēles abi kopā pielikām punčus :D
Manējais vīrs vakar aprija:D 2 paciņas vafeles,kad es jau gulēju,no rīta pamostoties...ahāāā,atkal našķojās,jo tukšie iepakojumi uz galda stāv un sajutu,ka visa gulta drupa4ās:D,bet es neapvainojos,jo zinu,ka tāpat kko garšīgu braucot mājās nopirks. Ir dienas,kad viņš jau guļ,tad es ar kko apriju:D un citu dienu es kko mājās atvedu:)
Mēs dalamies :) Vienmēr piedāvājam un ja viens no mums nevēlās vai negaršo, tad droši var visu apēst :D
Bet ja aprītu visu un man neko nepiedāvātu, es arī apvainotos.
Draugs dalās vairāk nekā es, jo es pārsvarā našķojos ar šokolādi, bet viņam negaršo.
Bet tā mēs dalāmies ar visu :)
Parasti es saku, ka negribu, bet viņš man tāpat liek mutē kārtējo konču vai saldējumu. Ko padarīsi.. :D
Manējais saldumus vispār neēd, tad es varu viena visu ēst. Es viņam atsāju vairāk gaļu :D Bet ar augļiem gan dalamies, bet, manuprāt, man tiek tāpat vairāk :)
Ummm....jā, sanāk padalīties ,bet reti ,jo parasti ir tā es ēdu to ko viņš neēdu ,bet viņs ēd ,to ko es neēdu:DEsmu veģetāriete ,bet viņš gaļu ēd, tad nu mums nav diži par ko dalīties:D Dalīšanās vairā izpaužas kā, piemēram, pēdejā reizē, es ēsdu grieķu salātus ,bet man briesmīgi negaršo sīpoli, bet viņam garšo ,tad nu es viņam visus atdāvināju klāt viņa salātiem:D
p.s. Šodien tieši uz galda stāvēja šokolādes tāfelīte. Nodomāju : varetu apēst kaut ko ... Nolauzu gabaliņu ( mazu ), pagaršoju un izspļāvu. Nu negaršo, bet sagribējās :D
To, kas ir tas kopīgais, kas mums garšo, lielākoties, atstājam viens otram arī kaut ko. To, kas mums garšo katram par sevi, to ēdam nost bez sirdsapziņas pārmetumiem.
22
