Sammy Ja viņš to jau ir pateicis, tad ar steigu labo situāciju... Tad, kad esat ar draugiem, jūs esat ar draugiem, nevis divatā. Kas Tev pašai liedz komunicēt ar visu kompāniju? Nav vislaik jālien piusim virsū.
Un šāda attieksme pagaidām vel nenozīmē, ka viņš Tevi nemīl, bet ja tā turpināsi, tad tas pie tā novedīs. Ieklausies Neons padomā, viņa taisnību saka ;)
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka vienās attiecībās biju tāda pati ute, kā Tu, pieļāvu tās pašas kļūdas, līdz mirklim, kamēr attiecības beidzās (bet tie bija citi iemesli, kāpēc viss pajuka), un man sākās nākamās attiecības, kur mēs bijām mainītās lomās, un es sapratu, ka tā vairs nekad pret otru pusīti neizturēšos. Man likās, ka man jau noteikti mīļuma, utt nekad nevarēs būt par daudz, bet nē... Tas kļuva vairāk, kā neizturami - garas sms pa piecām īsziņām ar kaut kādu salkanu murgu visas dienas garumā, idiotiski zvani ar "kā es gribu Tevi satikt", "kā Tu man pietrūksti", utt, utt, utt, man pat tracināja, ka tas cilvēks nepārtraukti, kad satikāmies (lieki piebilst, ka tas notika ar vien retāk, un retāk) bāzās man pārāk tuvu sejai, un vispār visu laiku atradās man riņķī un apkārt - visu laiku "kāpa man aurā" un "neļāva elpot", līdz beidzot mana pacietība bija galā, un mēs izšķīrāmies.
Ar to fruktu vairākas reizes biju runājusi, ka man nepatīk tā, un tā, un tā.. Bet cik tad vari bakstīt vienu cilvēku, un šķiet, ka viņš tā arī nesaprata.. :)
Un pieņem faktu, ka Tavs nabaga pusnosmacētais draugs vēlas aiziet atpūsties ar draugiem (protams, BEZ Tevis). Jūs taču neesat siāmas dvīņi...
135
