Attiecības bez jūtām

vienas nakts sakari ir pavisam cits temats. tad jau jutam nav isti jabut, bet tikai kaislei, iekarei un uzbudinajumam.

attiecibas bez jutam - ne, vienas nakts sakari - ja.

Bijušas trīs tādas attiecības, visas ap 9, 10 mēneši ilgas. Uz beigām tā nejūtība sakrājas tik ļoti, kad jau tiešām ir nepatīkami sniegt bučas un pārējo.

jā ir tā bijis- apm. mēnesi, tad sapratu, ka tas ir tikai un vienīgi waste of time. Biju pašķīrusies ar čali, kuru likās, ka ļoti mīlēju. Tad vienā kompānijā sastapu viņu- jauks, asprātīgs un jautrs cilvēks. Lai nebūtu ik vakaru jāatgiežas tukšā dzīvoklī un jāgaudo par izbijušajām attiecībām, braucu pie viņa. Taču ļoti ātri sapratu, ka nekā nebūs. Un aiztinos prom

Piekrītu,vienas nakts sakars ir pavisam kas cits.Atbildot uz jautājumu,teikšu,ka nē.Es nevarētu samīļot,iedot buču cilvēkam pret kuru nav ne kripatiņas jūtu.Vēl pie tam man žēl būtu cilvēka,ja pēc kāda laika būšanas kopā,viņš uzzina,ka man pret viņu nekā nav un viņš man vienkārši aizpildīja tukšuma sajūtu.

Vienmēr ir pret cilvēku kaut kādas jūtas .. jautajums nav noformulēts pareizi. Vienaldzība arī ir jūtas.
Man nekad nav bijušas sievietes, pert kuru nav NEKĀDU jūtu. Ar tādām tālāk par pieklājīgu sarunu nav iespējams aiziet. Ir bijis, ka saproti, ka kopīgas nākotnes nebūs un ar šo apziņu tiek pavadīts kāds laiks līdz piemeklē momentu, lai to pateiktu un izbeigtu attiecības. Parasti, tas nav pārāk ilgs, taču atsevišķā gadījumā bija līdz meitenei beidzās sesija un tas viss netraucē mācībām (ap 4-5 mēneši sanāca laikam), jā, un bija nopirktas biļetes uz ceļojumu, kuru negribējās laist vējā ..

Šī diskusija liek aizdomāties par citu lietu - cik ilgi var but kopā ar cilvēku, ja jūti, ka jūtas ir izgaisušas un vairs nejūti neko? tikai pieradumu.

Bļāviens .. palasiet grāmatas - jūtas vienmēr ir kopums .. nemēdz būt viena jūta .. ir kāda vairāk dominējoša, bet tas vienmēr ir kopums.

Elīna - skatoties, kādas jūtas pavada pieradumu .. ja es to cilvēku cienu, respektēju, mums ir kopīga ģimene un bērni kaut arī izauguši, mums kopā ir ko darīt (kaut vai krustvārdu mīklas minēt), man nesēž uz nerviem un visādi citādi ir saticība, tad ar tādu cilvēku es mierīgi un pat labprāt nodzīvotu savas vecumdienas, kaut arī lielā mīla un kaisle būtu pagaisusi ..

^^ Tas taču ir skaidrs no teksta, ka ar vārdu ''jūtas'' šeit ir domātas - simpātijas, pievilkšanās, mīlestība... Tādas, kas raisa dejojošu tauriņu sajūtu vēderā, nevis visa veida iespējamās jūtas.

^^ - pilnībā piekrītu, ka jūtas ir kopums. Uzskatu, ka cilvēkiem, kuri ilgu laiku nodzīvojuši kopā - cieņa ir pats svarīgākais, lai attiecības vēl pastāvētu.
Bet ja nav bērni, ģimenes un saproti, ka šis nav cilvēks Tev? Un tik ļoti tacu negribas otru sāpināt... Tas ir egoisms dzivot kopā tikai tapēc, lai nepaliktu viens un neizjauktu pieradumu?
Mani diemžēl šī sajūta pašlaik pavada...

Un tiklīdz tauriņu nav, tā čuš attiecībām? Da Jūs ko, nopietni?
Un kā ir, kad dzīvē uzrodas problēmas? Piemēram, kaut kas traģisks .. kaut vai tas, kas tagad darās. Visiem radiniekiem noskaņojums ir uz 0 un nav pat laika domāt par kaut kādiem tauriņiem vēderā .. un tā droši vien paies mēnesis - divi, līdz tas norimsies. Un tāpat šai laikā tauriņi uzreiz neuzradīsies atpakaļ. Šādos - grūtos - brīžos ne jau "tauriņu vēderā" jūtas satur kopā ģimenes!
Arī tāpati pieminētā mīlestība ir jūtu kopums .. katram sastāvoša no indivīdam svarīgajām sastāvdaļām. Nespēju iedomāties mīlestību neejot kopā roku rokā ar cieņu, uzticēšanos, respektu un citām līdzīgām, kas būtībā nekādi nav saistītas ar tauriņiem ..

Nespēju iedomāties mīlestību neejot kopā roku rokā ar cieņu, uzticēšanos, respektu un citām līdzīgām, kas būtībā nekādi nav saistītas ar tauriņiem ..

Zelta vārdi! :) Pilnīgi manas domas. Protams, tie tauriņi piešķir asumu attiecībām, bet vai tiešām tas ir galvenais un vienīgais iemesls kopā būšanai? Tie tauriņi var pazust, var atkal parādīties.

Domāju, ka vecumdienās pie otra cilvēka ir liels pieradums. Pieradums pat mīlēt otru, bet tas nenozīmē, ka nemīl.

^^ Jautājums tak bija par to,ka jau no sākta gala nekā nav,nevis bija jūtas, bet padzisa. Vismaz es to tā sapratu.
Netiek runāts par ģimenēm, kas jau izveidojušās, bet patiesību sakot, zinot, cik daudzi pāri šķir laulības, tad tā vien šķiet, ka katra pat mazākā problēmavar izjaukt attiecības. Nav obligāti vajadzīgi tauriņi, lai ģimeni noturētu, manuprāt. Labi ir tad, ja tie ir. Bet,skaidrs kā diena, ka tauriņi arī nedzīvo mūžīgi, te ir, te nav. Ja pāri tas apmierina un arī tad, kad tauriņu nav ir labi kopā, tad neredzu problēmu dzīvot kopā, uzburt labās sajūtas pašiem atpakaļ. Bet ja jau no sākta gala cilvēks ir diezgan vienaldzīgs, tad par kādu ģimenes izveidošanu vēl var būt runa?

Cloo .. viss ok .. no pirmā posta īsti nevar saprast .. lielākā daļa atbilžu izskatās pēc tā, ka domāts attiecību sākumā, bet tik pat labi var apskatīt arī attiecību problēmsituācijas vai to beigas, jo arī tajos brīžos ir sajūta, ka tauriņi ir pametuši vēderu ..

Ja nav šīs jūtu pieviklšanās sajūtas, tad otra kopādzīvotāja klātbūtne pamazām sāk kaitināt. Ko viņš dara, kā viņš dara. Sāk kaitināt katrs sīkums. Tad jau kopā dzīvošana sāk palikt grūtāka vai neiespējama.

skiet, ka sieviete sada situacija var nonakt tad, ja vina jauc draudzibu/draugu ar ko vairak.

Negribas īsti atzīt, bet sanāk, ka ir tādas sajūtas, ka spēcīgu jūtu nav. Iespējams vainojams pieradums, patikšana, kas ilgst jau 1 gadu. Dzīvojam kopā gandrīz no pirmās dienas.
Tas izskaidrojams ar to, ka nespēju aizmirst savu ex. Domas par viņu mani grauž no iekšpuses.
Tagadējais jūt, ka kaut kas nav kārtībā, bet prom arī neiet.

Ja nav šīs jūtu pieviklšanās sajūtas, tad otra kopādzīvotāja klātbūtne pamazām sāk kaitināt. Ko viņš dara, kā viņš dara. Sāk kaitināt katrs sīkums. Tad jau kopā dzīvošana sāk palikt grūtāka vai neiespējama.

Diemžēl :/