Lielas pārmaiņas MAN

Paskaties no pozitiivaas puses - buus kas paliidz ar mazajiem. Sarunaajat ar vinja mammu, kura kuraa dienaa gatavo visai gjimenei, kura kuraa dienaa vaac. Taa gan pienaakumu buus mazaak, gan atkritiis ciinja par varu virtuvee.

Lai cik labas attiecibas butu ar vecakiem, kopa noteikti nevajag dzivot!!!!

Es negribētu ne par ko dzīvot ar vecākiem, ne ar vīra, ne ar maniem. Mums ir lieliskas attiecības ar vecākiem, bet jaunai ģimenei ir jādzīvo atsevišķi. 2 saimnieces, manuprāt, cauri neies :)

tu pareizi doma! sabojasi tik attiecibas!

Bļāviens, bet arī atsakot.... kā tad minēt to iemeslu? Tur jau tà problēma,ka labas attiecības un nevaru sanemties ne atteikt ne piekrist :(

Nee, nee, nee. Pastaav liela iespeeja, ka sabojaasi attiecibas gan ar vecaakiem, gan ar viiru, tas tomeer ir riskanti. Es pati pateiktu godiigi- ka musu labas attiecibas man daudz noziimee, juusu dels man ir svariigs, taapeec pienemu leemumu, kas abaam puseem buus labaaks. Mamma tak vinam arii kadreiz bija jauna, kost jau nekodiis, buus forsi, ka tiesi pasaki atklaati. Vismaz es taa dariitu.

Ahh,cik grūta izvēle!

Ja vari, novel vainu uz beerniem. Pasaki, ka negribi likt vinjiem mainiit beernudaarzu vai skolu, jo uzskati, ka tik agraa vecumaa taa buus trauma.

Pēc pieredzes savā ģimenē-ar vecākiem dzīvošana nav laba doma.

Divas saimnieces virtuvē NEDRĪKST BŪT!!!!

Paskaties no pozitiivaas puses - buus kas paliidz ar mazajiem. Sarunaajat ar vinja mammu, kura kuraa dienaa gatavo visai gjimenei, kura kuraa dienaa vaac. Taa gan pienaakumu buus mazaak, gan atkritiis ciinja par varu virtuvee.

Gribēju teikt ko līdzīgu, bet ja tā padomā, tad var gadīties visādi. Vecākiem cilvēkiem tomēr grūtāk pierast pie pārmaiņām. Vecāki jutīs savu devu stresa, jo ierastās lietas tiks traucētas, līdz ar to sekas neizbēgamas. Tikpat labi viss var būt OK.

Citreiz vnk aizdomājos, ka bērni vecākus pamet vienus un vecumdienās vai nu nav, kas par viņiem parūpējās vai arī to dara reti, vai to dara pansionāts. Manuprāt, skaistākās vecumdienas tomēr ir, ja redzi savus bērnus un mazbērnus. Padomājiet, mūsu vecāki par mums ir rūpējušies, ka mēr mēs esam nevarīgi, bet mēs viņiem paliekot vecākiem neatdaram ar to pašu. Traģiski. Vislabākais variants vecākiem ar bērniem būtu dzīvot tuvumā, bet ar atseviškām saimniecībām. Perfekts variants.

Es tiešam gribētu to visu-dzīvot kopā,jo ir daudz plusu ,bet arī daudz(manu iedomātu) mīnusu. Un mans raksturs,ka man patīk būt saimniecei ,es tada esmu un viss! Bet tik forsa vieta berniem.... nevis dzivoklis piesmaceta centrā! Nu ko nu ,,,,????

Es arii ieteiktu paskatiities no labaas puses.Man attieciibas noteikti nesabojaajaas,bet neteiksu ,ka bija viegli.Tagad gan atcerosties likaas loti viegli...:), ilgi dziivojot kopaa ar viiru pat divataa, arii ir loti jaapielaagojaas...Tas ir neizbeegami-godiigi!

Noteikti meegini...man arii ir taa "valdiisanas kaare",bet "aplauzos" loti aatri!:D

Nu noteikti pati jau izdomāsi, bet es NEKAD nedzīvotu!

Bet tik forsa vieta berniem.... nevis dzivoklis piesmaceta centrā!

Ja tajaa forshajaa vietaa beerniem buus jaaklausaas vecmaaminjas un mammas kjildoshanaas, kam pa vidu buus iejaukts arii viirs, tad taa nebuus vairs forsha vieta. Labaak piesmaceets dziivoklis centraa ar labu atmosfeeru, nekaa kara staavoklis privaatmaajaa.

Nav laba doma!

Jo vairaak domaaju ,jo vairaak sliecos uz domu,ka vareetu meeginaat,ja attieciibas ir tomeer labas ar viira vecaakiem.Varbuut sis ir tas gadijums,ka varees labi sadziivot .

Ir atšķirība, labas attiecības dzīvojot atsevišķi, vai, ja dzīvo kopā. Ir pieredze, kad vīramāte sāk līst pāra attiecībās, bet ar tādu domu, ka viņa jau grib kā labāk, bet nez kāpēc pavisam nesanāk, tieši pretēji. Ir ļoti jāapsver , cik Tu būsi gatava pielagoties, dalīt un ik dienas būt kopā ar vīra vecākiem.
Es esmu pret.