Kā var nebūt ateists un skeptiķis?

Bet,tad kāpēc kristietība ir vecākā reliģija pasaulē,kāpēc miljardiem cilvēku ir ticējuši?

Kopsh kura laika? Vispaar vissenaakaas religijas pieluudza akmenjus, koka blukjus, lietu utt. Religijas naak un iet, driiz buus klaat naakamaa. Daudziem cilveekiem vajag ideju, ka ir kaads, kas speej paliidzeet un ja taa ideja dara vinjus stipraakus un savas religijas vaardaa vinji nedara mulkjiibas, nedara paari citiem, tad lai arii tic.

Body

Kāpēc tu tici savam rezumē,ja neesi 100% pārliecināta,par tās pareizību,jo,kas gan bija Plutons?

Nevis ticu, bet uzskatu, ka zinu. Kāpēc? Jau minēju pamatojumu kāpēc.

Un kāpēc tad tu gribi izslēgt Dievu? Neviens taču nav pierādījis,ka viņš neeksistē

Pirmkārt, pierādījums jāsniedz Dieva postulētājiem. Otrkārt, ir zināmi pierādījumi neeksitencei, piemēram, ļaunuma paradokss.

Bet,tad kāpēc kristietība ir vecākā reliģija pasaulē,kāpēc miljardiem cilvēku ir ticējuši?

:facepalm:

Tādā gadījumā tu lieto šo jēdzīenu tādā nozīmē, kādā to lieto mistiķi, kas jau minēto iemeslu dēļ ir aplama ideja.

Pasaki, kas tieši tur ir aplams?

No pārliecības vien nekas pasaulē nemainās.

Kāpēc Tu uzskati, ka Tava pārliecība ir tā vienā un pareizā? Un ko Tu dod pasaulei ar savu pārliecību?

Mans mērķis nav mainīt pasauli, tas ir tikai veids, kā es uztveru to.

Es ticu dievam, manuprāt, pirmā skaistā lieta par ticību ir tā, ka patiesi ticīgi cilvēki nekad nav egoistiski, riebīgi, skaudīgi cilvēki. Ticība, ko cilvēks sevī ielaiž viņu tikai padara labāku. Tad kāpēc izvēlēties neticēt, jo tad viss dzīvē rada šaubas, cilvēks ar vien viļas dzīvē un cieš un sevī rada nemieru.
Es atkal nesaprotu, kāpēc cilvēki visu dzīvi bijuši neticīgi/skeptiski cilvēki, kad dzīvē viss saiet šķērsām sākt lūgt dievu, kur paliek neticība,vai neticēt vienkārši ir vieglāka nekā ticības pienākumi. Ne vienmēr, bet tā ir bieži. Un, tāpat pēc nāves baznīcu izmanto kā apbedīšanas biroju, bet tu taču neticēji dievam, bet tevi apbedī kā ticīgu cilvēku?

Pasaki, kas tieši tur ir aplams?

Aplams ir tieši tas, ko Tu citē. Piemēram, ja būšu pārliecināts par to, ka es vinnēšu loterijā, tas nenozīmē, ka tāpēc es tajā vinnēšu. Varbūtība vinnēt ir vienlīdz liela neatkarīgi no manas pārliecības.

Kāpēc Tu uzskati, ka Tava pārliecība ir tā vienā un pareizā?

Tāpēc, ka būtu nesaprātīgi būt pārliecinātam par to, ko tu uzskati par nepareizu.

Aplams ir tieši tas, ko Tu citē. Piemēram, ja būšu pārliecināts par to, ka es vinnēšu loterijā, tas nenozīmē, ka tāpēc es tajā vinnēšu. Varbūtība vinnēt ir vienlīdz liela neatkarīgi no manas pārliecības.

Labs piemērs, bet kurš ir 100% pārliecināts, ka vinnēs loterijā? Tā vsp ir tāda joma, kur neko nekad nevar paredzēt.

Aplams ir tieši tas, ko Tu citē. Piemēram, ja būšu pārliecināts par to, ka es vinnēšu loterijā, tas nenozīmē, ka tāpēc es tajā vinnēšu. Varbūtība vinnēt ir vienlīdz liela neatkarīgi no manas pārliecības.

Bet vsp... No savas pieredzes - bieži vien piedalos dažādos konkursos/loterijās un tieši tajās divās reizēs, kad domāju, ka vinnēšu, nebija šaubu (vai vsp nedomāju par to, neiespringu) - es vinnēju!

Tātad redz kur ir risinājums nabagiem - pietiek būt pārliecinātiem, ka loterijā vinnēs, un tad jau arī vinnēs... savādi tikai, ka realitātē gan nekas tāds nenotiek

Dažiem tā ir bērnības mācību pieredze, kad vecāki veda uz baznīcu, stāstīja par Dievu, bet citiem atkal tas ir pieredzes jautājums - sajuta Dieva klātbūtni, redzēja spoku, zīlniece izstāstīja nākotni un tā piepildījās... Patiesībā cilvēks vienmēr ir bijis tendēts kaut kam ticēt, kas ir no ''augšas'' noteikts. Pat tagad - cilvēce novēršas no reliģijas, bet pievēršas višadiem domu spēkiem un kvantu fizikām, kas būtībā ir jau tas pats. Cilvēkam patīk apzināties, ka pat tad, ja viss būs sabrucis, tur ir kāds, kas viņu mīl un atbalstīs.

Trakākais visā šitajā ir tas, ka cilvēki lokās kā zutis un pauž savu "pārliecību" pēc izdevīguma. Ateists noliegs Dievu un ticību, bet ja kāds maniaks noslepkavos viņa bērnu/tuvinieku, tad uzreiz teiks, ka viņam nav sirdsapziņa, ka par to samaksās utt. Lai gan pēc ateisma idejas tas maniaks, piemēram, ir rīkojies, kā uzskatīja par pareizu vai kā viņam gribējās, jo tāpat pēc nāves nav nekā. Tātad izejot no loģikas, viņš neko no tā nav zaudējis, šādi rīkojoties, jo beigās gals būs tāds pats kā kādam mācītājam. Vai nav pastulbi tomēr?

Cargelock!Viena lieta ir ticet(Ziemassvetku vecitim,Lieldienu zakjim,spokiem).Otra lieta ir to deklamet,reklamet,uzspiest savu viedokli citiem,vienalga ka to sauc.Mes katrs esam savadaks,tapat ka musu dzives gajums.Un ticet kaut kam vai ne ir musu pasu zinaa.Lielu lomu spele ari apkarteja vide,kur esam uzaugusi.Piemeram,ja tev no mazam dienam tiek skaidrots,ka tu esi visskaistakais berns pasaule,tad tu ari bezshaubam uzaugsi ta domajot.Un vienalga-ar vienu uzaci,pumpainu seju vai lielam ausim. Cilvekiem nav viennozimigu atbilzhu daudzas lietas-bet ko es esmu iemacijusies sava muzha-nav dumu bez uguns. Un man tas netrauce,vienkarshi vajag vairak sapratnes!Pasaule ir pilna ar cilveku interesantajiem viedokliem/pieredzi ,Tava pasa zinja ir tam ticet vai nee ,un izfiltret-vai tas ir jaredz pasa acim,vai uzticies konkretajam cilvekam! ;)

Trakākais visā šitajā ir tas, ka cilvēki lokās kā zutis un pauž savu "pārliecību" pēc izdevīguma. Ateists noliegs Dievu un ticību, bet ja kāds maniaks noslepkavos viņa bērnu/tuvinieku, tad uzreiz teiks, ka viņam nav sirdsapziņa, ka par to samaksās utt. Lai gan pēc ateisma idejas tas maniaks, piemēram, ir rīkojies, kā uzskatīja par pareizu vai kā viņam gribējās, jo tāpat pēc nāves nav nekā. Tātad izejot no loģikas, viņš neko no tā nav zaudējis, šādi rīkojoties, jo beigās gals būs tāds pats kā kādam mācītājam. Vai nav pastulbi tomēr?

Nesaprotu domu. Kāds sakars dievam ar sirdsapziņu? Vispār bībeli kaut reizi dzīvē esi lasījis? Ja dievs būtu reāls viņš būtu absolūtākais monstrs, viņš ir principā ļaunāks par Sauronu.
Ateisti dara labu, jo tiešām grib labu nevis lai dabūtu bonusu punktus pie neeksistējoša dieva vai dēļ bailēm no nāves.
P.S.
Mācītājam kas drātē bērnus sejā un pakaļā?

Ateisti dara labu, jo tiešām grib labu nevis lai dabūtu bonusu punktus pie neeksistējoša dieva vai dēļ bailēm no nāves

nepiekrītu, ka to dara tikai ateisti. Es ticu Dievam un daru labus darbus, jo tā ir mana izvēle.

Var jau būt, bet 99% ticīgo tā nedara. Domu spēkam ticīgie ir vēl sliktāki, jo uzskata ka kāda problēmas ir viņa paša vaina.

nenoliedzami, gan ticīgi, gan neticīgi cilvēki ir dažādi savos uzskatos. Manuprāt, ja cilvēks uzskata, ka kaut kāda problēma/notikums ir viņa vaina bez faktos balstītiem pierādījumiem, tad tā vairs nav ticības lieta, bet gan psiholoģiska lieta. Saskaroties ar problēmām, uzreiz izvērtēju, vai vispār šī problēma ir atrisināma. Ja ir, tad kā? Kļūstot vecākai, saprotu, ka dažu problēmu gadījumā nav atrisinājuma un kāda jēga tad ir skriet ar pieri sienā?

Vai jūs saprotat kā cilvēks var nebūt ateists/skeptiķis? Kā var ticēt dievam, domu spēkam, homeopātijai, horoskopiem, spokiem, gariem, dziedniekiem un visiem pārējiem māņiem? Tur ir kkādas izmaiņas smadzenēs vai varbūt bērnībā vecāki terorizēja stāstot par dievu un citiem sūdiem? Vnk ļoti dīvaini ka kkas tāds vēl pastāv 21. gadsimtā.

1. Neaizmirsti, autor, ka kristietība nav vienīgā reliģija uz šīs pasaules. Es vidusmēra latvietim ļoti labi pārzinu islāmu, kas ir daudz loģiskāks un saprotamāks.
2. Par Dievu. Ja cilvēks kādreiz dziļāk aizdomājas par lietām, kuras ir it kā pašsaprotamas, tad neizbēgami rodas jautājumi. Piemēram, ķīmisko elementu tabulā ir drusku vairāk par 100 elementiem, no kuriem katrs ir pieejams. Noalgosim grupu pasaules ģeniālāko ķīmiķu ar uzdevumu radīt graudu (tajos graudos, no kuru miltiem ir cepta tā maize, kuru katru dienu ēdam, citu ķīmisko elementu nav), kurš uzdīgs. Kā Tev liekas, viņi to spēs?
Var patiesībā veikt gigantisku darbu un noskaidrot jautājumu par cilvēka rašanos tīri matemātiski. Tie, kuri ir studējuši augstāko matemātiku un varbūtību teoriju, sapratīs:
1. Aprakstām pa atsevišķiem notikumiem visu ceļu no visuma veidošanās līdz pirmajam cilvēkam ateistu izpratnē.
2. Novērtējam varbūtību, ar kuru katrs no šiem notikumiem ir bijis.
3. Aprēķinām kopējo (visa procesa) varbūtību.
4. Ja varbūtība, ka uz vienas no n (cik?) Visuma planētas ir varējusi rasties dzīvība un cilvēks (saprātīga būtne) ir tuvu 1, tad varam teikt, ka ateistiem un svēto rakstu noliedzējiem ir taisnība. Ja tā ir maza, tad tas ir netiešs norādījums uz to, ka Darvina teorija ir nepareiza, un uz to, ka cilvēks šeit nav parādījies vienkāršas evolūcijas ceļā.

cargelock

Reliģija ir ticības jautājums. Tie ,kas tic ,tiem nevajag neko pierādīt ,jo viņi saprot ,ka nav svarīgi ko pārējie domā ,svarīgi ,ka paši jūt izmaiņas un ticot, lietas izmainās! Un zini, katrā ziņā , zinu daudzus ,kas tic un kopš sākuši ticēt dzīve ir manāmi uzlabojusies! Man jau žēl cilvēkus ,kuri ir tik ārkārtīgi skeptiski. Skumji man tas liekas. Bet autor, vismaz varēji nenolikt ticību, ko nesaproti!

1. Islāms nav loģisks, tas ir murgs, tāpat kā visas reliģijas - hinduisms, budisms, jūdaisms, saientoloģija, new age utt. utt.
2. Cilvēki daudz ko nespēj, pat zemeslode nav izpētīta, bet ir panākts daudz vairāk nekā ar reliģiju jebkad būtu iespējams izdarīt.
3. Aplams murgs pašā pamatā tava varbūtības teoriju. Ja aprēķina varbūtību tam kas jau noticis tā vienmēr būs niecīga. Varbūtība ka atomi akmenī būs sakartoti tieši tā kā tie ir, ir daudz mazāka nekā dzīvības rašanās miljons reizes pēc kārtas vienā un tajā pašā vietā. Tas nozīmē ka dievs (vai huj zin kas) katru atomu nolika tam paredzētajā vietā?
4. Evolūcija ir fakts. Evolūcijas teorija skaidro procesu. Gravitācija ir fakts. Gravitācijas teorija skaidro procesu.

Par spokiem, utt.
Mēs, cilvēki, esam ar saviem jutekļiem spējīgi uztvert 4 dimensijas. Tai pašā laikā ir būtnes (tepat apkārt), kuras to pašu telpu, kurā kopā dzīvojam, uztver kā 3, 2 un 1 dimensiju telpu. Piemēram, amēba jūras ūdenī jau nu noteikti nejūt atšķirību, vai trauks, kurā viņa atrodas, ir uz zemes vai 30 m augstumā virs tās. Suns dzīvo 2 dimensiju telpā - pasauli, kurā viņš dzīvo, viņš pamatā uztver kā plakni. Kaķim, toties, eksistē arī trešā - augstums. Kas var apgalvot, ka tepat, mums blakus neatrodas būtnes, kuras dzīvo 5, 6 un 7 dimensijās? T.i., mēs tās spējam uztvert tikai tad, kad 5. dimensijas koordināte viņai ir vienāda ar mūsējo.

Mazi bērni tic salavecim un jūtās labi, pieaugšie tic dievam un citiem sūdiem un jūtās labi. Tas nenozīmē ka tas ir kkas reāls.