Kā var nebūt ateists un skeptiķis?

Ja ir liela vēlēšanās, var apstrīdēt visu ko un censties pierādīt visu pret pasaulē pieņemtajiem

uzskatiem. Apgalojot ka ka liela daļa pierādījumu un artefektu ir falseficēti vai bez pierādāma seguma.
Tā kā tā pārsvarā, ir attiecīga vecuma uzskatu paušana, kas ar laiku pašam vairs nebūs tik aktuāla. Tas ir jāpārdzīvo un jāpieņem ka nevienu tas īpaši nepārliecinās un neviens savus uzskatus nemainīs.
Nāks laiks, nāks cita domāšana un citi uzskati.

Vecumam nav sakara ar veselo saprātu un loģisku domāšanu. Var būt gudrs, sapratīgs sīkaļa un vecs, tups, māņticīgs sakārnis.

Vecumam nav sakara ar veselo saprātu un loģisku domāšanu. Var būt gudrs, sapratīgs sīkaļa un vecs, tups, māņticīgs sakārnis.

Ar gadiem cilvēka domāšana mainās. Mainās arī skatījums uz dzīvi, izpratne, dažādu lietu vērtējums un intereses.
Bērnība ir vienas intereses, pusaudža gados citas, pieaugot savādākas, pusmūžā citas un vecumā vēl savādākas.
Ja jauns cilvēks 20 gados uzskata ka tā pat arī domās vecumā... tāds naivums ar gadiem pāries.
Paliksi vecāks sapratīsi.

Diemžēl tā lielākoties nav. Dažkārt protams kāds uz vecumu sāk domāt loģiski un atmet māņus, bet lielāka daļa tā arī visu savu dzīvi pavada ticot muļķībām.

Dažkārt protams kāds uz vecumu sāk domāt loģiski un atmet māņus,

Spried pēc sevis ?

Daļēji, neesmu tik vecs, bet agrāk ticēju dažādiem sūdiem. Vairāk gan spriežu pēc daudziem citiem kas tikai pēc 30 un vairāk gadu vecuma ir atmetuši māņus, tādus kā kristietība, new age utt.

Mani neviens nepierunās vai neiestāstīs kaut kam ticēt vai neticēt. Agrāk biju diezgan pārliecināts ateists. Šobrīd neesmu ateists, neesmu arī pārliecināts ticīgais. Man dzīvē ir bijuši vairāki gadījumi kurus es nevaru izskaidrot kā ateists. Tās bija vairāku notikumu sakritības kuras nevarēja būt nejaušības. Tas bija vairāku gadu garumā un vēlāk saliekot to visu kopā tas galīgi neizskatās kā vienkārša sakritība vai veiksme.
Tas arī vedināja uz domām par garīguma nozīmi dzīvē.

Skumji, ka padevies māņiem. Katram jau gribas ticēt ka viņš ir īpašs un dzīvei ir kkāda lielāka jēga, bet tā nav.

Varbūt tu esi padevies māņiem. Tik pat labi ateisms var būt pilnīgas muļķības. Tādas lietas ir jāskatās dziļāk un plašāk, nekā šodienas pasaules skatījumā.
Es savus uzskatus esmu pieņēmis tikai no savas pieredzes un dzīves vērtējuma. Bieži vien cilvēks pievēršās garīgumam tikai tad kad pats piedzīvo lielu satricinājumu, kas izmaina visu dzīvi.

Nezinu,
es neticu ka ir kaut kāds Dievs. Viens muļķis sen, sen atpakaļ miljardiem gadu...
nokrita no koka, atsita galvu un iebļāvās vārdu ,,dievs'' nez no kurienes. Un tā arī tas radās..
visi tie nostāsti... leģendas.. pff - manā redzējumā absolūts bullshits. Tas neeksistē

Māņi!

Bieži vien cilvēks pievēršās garīgumam tikai tad kad pats piedzīvo lielu satricinājumu, kas izmaina visu dzīvi.

Perfekti noraksturoji padošanos.

Perfekti noraksturoji padošanos.

Lai garīgi salauztu cilvēku, nevajag nemaz tik daudz.
It īpaši tos kuri sevi iedomājās kā pilnīgi nesalaužamu.
Tie parasti krīt pirmie

Daudzi cilvēki domā pārāk sekli. Viņu pasaule ir pakārtota un viss rit savu gaitu, garīgumam, reliģijai, nav nekādas jēgas. Visu ko man vajag es varu sasniegt pats tikai paļaujoties uz sevi. Kas būs pēc nāves īpaši neuztrauc jo tas ir vēl tik tālu.
Ko dod reliģija, meditācija u.c garīgās lietas. Pirmkārt - psiholoģisko noturību un stabilitāti. Mūsdienās nevajag nemaz tik daudz lai cilvēku novestu līdz depresijai. Jo nav nekā par ko var būt 100% drošs. Un nevajag domāt ka tagad ir pienākuši drošie laiki, ka nekas īpaši slikts nevar notikt. Arī agrāk cilvēki tā domāja, kamēr vienā brīdi viņi zaudēja visu. Un tad arī viss bija atkarīgs no tā cik kurš ir garīgi stiprs.

Kā tagad saka,cilvēks nav vainīgs, kamēr vaina nav pierādīta. Uz to taču jūs paļaujaties, bet citām lietām akli ticat, jo VAJAG kaut ko uz ko novelt visas problēmas, ar kurām paši nespējam tikt galā.

Interesanti uzzināt, ka ja es neticu dievam,esmu ļauna, neaudzināta un tml. No dažiem komentāriem liekas, ka ja es netiecos pēc kaut kāda augstāka spēka, tad esmu mežā uzaugusi ar vilku baru un man nav nekādu morāles principu, bet visi ticīgie ir svētie, kas no zīdaiņa kājas bībeli jau studējuši un visi tik svēti...