Viena dzīve mums ir dota

Mani dažkārt pārņem panika iedomājoties, ka mēs taču nezinām kas notiks pēc tam, iespējams šī ir vienīgā dzīve kas mums ir dota. Varbūt izklausās smieklīgi, bet nu es dažkārt tā domāju, ka būtu tik forši būt jaunajai māmiņai, 35 gados būt jau ar trīs bērniem un tā, bet tas atkal domāju, ka man tik ļoti gribētos savus lielos karjeras sapņus sasniegt un ceļot pa pasauli un izbaudīt jaunību utt. Nu vienkāršāk varbūt sakot - visas izvēles ko mēs izdarām dzīvē pie kaut kā noved un nogriež kaut kādas citas iespējas.... piemēram izvēloties vienu es vairs nekad nedabūšu otru. Un tas tu domā vai tā ir pareizā izvēle un vai tu kaut kad vēlāk neilgosies pēc tā, ko sev būsi nogriezusi, jo šī taču ir vienīgā dzīve un nekad vairs nedabūsi atpakaļ tos jaunības gadus, ko piemēram būsi noballējusies, lai būtu karjeriste vai arī otrādāk. Kaut kādas biški pārdomas radās. Nekad mēs vairs nebūsim tik jaunas kā šajā brīdī...un laiks iet ātri.