Faktiski tā slimība ir galvā - jo vairāk domāsi, ka Tev slikti, jo sliktāk būs.
Kad man noteica šo diagnozi un pateica, ka fiziski man visi rādītāji ir ļoti labi un viss ir ok, es biju šokā, jo man taču nebija, ko elpot un sirds dauzījās tā, ka likās pa muti izleks ārā un gals klāt. Šķita, ka nav iespējams par to nedomāt. Sākumā, ja nemaldos, Relaxen man iedeva. Kaut viņu paklausīgi dzēru kā norādīts, es veselu mēnesi diendienā staigāju ar sirdsklauvēm, elpas trūkumiem. Pēc tam es laikam savai ārstei apniku un viņa man pateica, ka neviens no šitās kaites nemirst, ka jādomā labas domas, utt. Pamazām ar laiku sāku ticēt, ka man viss ir labi un tas nav nekas briesmīgs, sliktās domas un sirdsklauves atkāpās, elpošanas problēmas kļuva daudz retākas un nu jau labu laiku es dzīvoju bez panikas lēkmēm, bez problēmām. Esmu iemācījusies kontrolēt savas domas un domāju, ka tas palīdz!