Sveikas,meitenes! Rakstu,jo radās tādas domas par to,cik patiesībā mēs maz izsakām komplimentus viens otram,kā arī to cik maz mēs tos saņemam. Manā dzīvē nav bijuši daudz cilvēki,kas izteiktu labus komentārus,varbūt arī tāpēc šo rakstu. Es mēdzu ļoti bieži izteikt kādam/ai komplimentus pat par vismazākajiem sīkumiem,un jāatzīst,ka es gribu arī no šiem cilvēkiem dzirdēt ko jauku. Varbūt es esmu vienīgā,nelaimīgā,kurai nav gadījies sastapties ar cilvēkiem,kas nežēlo labus vārdus. Kāpēc mēs norobežojamies un nepasakam cilvēkiem,cik patiesi jauks viņš ir vai arī cik tu skaisti izskaties?