Komplimenti

Tā speciāli reti, bet kontekstā ik pa laikam, ja saruna ievirzās.

Bieži viens otram sakām komplimentus.

isteniba baigi maz ko saka. pedejais laikam bija pirms paris menesiem, kad sapucejos smuka kleita uz izlaidumu.
man tagad domat, ka esmu nolaidusies?:D

nu draugs man sākumā teica, komplimentus, ka esmu skaista, bet tā īsti par izskatu nē. bet viņš uzmanību izrāda savādāk. saka, ka esmu mīļa utt. un tas tomēr ir tik jauki :)
reizēm kaitina, kad esmu saposusies, bet viņš paskatās, bet neko nesaka. ne vārda. un tā ir vienmēr. vēl trakāk, ja esmu uzkrāsojusies, viņš nesaprot, priekš kam man tas jādara :D vai arī jautā, vai man nešķiet, vai man svārki nav par īsu'(nav knapi pāri dirsai). nu tā karoče pa izskatu es varu kaut uz galvas stāvēt, bet neko neteiks un nesajūsmināsies, bet tas nenozīmē, ka pārtraukšu sevi uzpost, jo skatiens jau tomēr vīrieti nodod :D bet es saņemu visādu citādu uzmanību no drauga, kas man liek justos ļoti lieliski.
pati mēdzu izteikt komplimentus. tā nav gluži pati mana ierastākā lieta, bet mēdz šo to reizēm pateikt.

Man vīrs ir no tēmas - Vienreiz pateicu, ka esi skaista, ja kas mainīsies, došu ziņu :D

Draugs nav liels komplimentu teicējs - pateiks, ja būs par ko teikt, bet neies un nebārstīs man katru dienu kāda es esmu satriecoša skaistule utt. Es piefiksēju, ka man pat neprasās kkas tāds katru dienu, jo mani nogudrina un apnīk lietas vai teksti, kas ir par daudz vai atkārtojas katru dienu.
Ziedus nes tikai uz svētkiem un es esmu ar to mierā, jo viņš savas jūtas un rūpes izrāda savādāk, un man tas nozīmē daudz vairāk.

Šad tad pasaka un man šķiet, ka visnepiemērotākajā/negaidītākajā brīdī :D Piem., beržot vannu, izpūrušai no gultas izraušoties, tad, kad ir pandas acis utt. :D
Es arī savējo slavēju un cildinu, bet tas tā dabiski, nepiedomājot.

par padarītiem darbiem vnm slavēju. par izskatu ne tik bieži.

May - jā, tas bija gan patīkami, gan interesanti. Jo lapiņās tika slēptas visur un tad katru dienu zināji, ka kāa kaut kur ir noslēpusies. Ja līdz vakaram vēl manējais nebija atradis, tad neviļus sāka - slaucīt putekļus, kārtot CD, laistīt puķes... :D
Tas jāsaka veselīgi uzlaboja mūsu attiecības - piemēram, strīdos atrodot lapiņu neviļus jāsāk pārdomāt vai strīds vispār bijis tā vērts... Tas, laikam, bija viens no lielākajiem to attiecību plusiem. Mums romantika nekad nezuda, nekad arī nelikās, ka otrs ir palaidies, nolaidies vai kā savādāk sācis apnikt. Vienmēr atklājās kaut kas jauns ko uzslavēt otrā.

piekrītu Heartkiller.

ja manējais izteiktu kaut kādus komplimentus katru dienu,tad priekš manis tas nebūtu īpaši. Man ir svarīgi,lai viņš patiesi no sirds grib pateikt to komplimentu,nevis saka to teikšanas pēc. Un tad,kad viņš pasaka to, tad es jūtu,ka tas ir no sirds :)

Manējais arī nav komplimetu cilvēks - viņam drīzāk tādi komplimenti, ka kāda cita varētu apvainoties. :D bet tā kā viņu pazīstu pārāk labi, tad nu man nav iemesla un neapvainojos, jo tāds nu mans viņš ir, un neko citu nemaz no viņa negaidu, galvenais, ka puķes vismaz māk atnest uz jubilejām vai kādām svētku dienām.

Pati vairāk saku uzslavas par paveikto un padarīto, vai pasaku paldies, retāk arī no manis tie komplimenti.

Heartkiller +++

Manējais arī nav īpašs komplimentu/savu jūtu teicējs,tāpēc komplimenti nav tik bieži, bet es nesūdzos. Priekš manis ir labi kā ir, jo pats galvenais,lai saka no sirds nevis teikšanas pēc. Tāpēc katra reize ir īpaša priekš manis. Protams,katrām attiecībām ir savs modelis. Esmu apmierināta ar savu :)

kaut kam bija jānoiet greizi :D atvainojos par diviem komentāriem:D

Aplams ir uzskats,ka - ja cilvēks grib izteikt komplimntus katru dienu, tad tas nav no sirds un tas ir teikšanas pēc. Tā parasti saka tās, kas komplimentus nav dzirdējušas mūžību.
Man vīrs izsaka komplimentus katru dienu un visnegaidītākajā brīdi- pienāk man pie muguras, noskūpsta kaklu, kamēr gatavoju vakariņas un pasaka,ka esmu burvīga, skaista, jauka, utt...
Un katru reizi es jūtu,ka tas ir no sirds.

Ik pa laikam saņemu kādu komplimentu. Reizi dienā varbūt reizi divās dienās, bet saņemu. Un jaukus vārdus arī. Ziedus vairāk saņemu svētkos, bet ir gadījies arī tāpat, vienkārši saņemt.
Pati arī neskopojos ar labiem vārdiem, ja ir iemesls. :)

Mans nemāk pateikt normālu komplimentu, tā vietā viņš saka - nu, baigi šodien sapucējusies, un man tas jādzird kā - tu šodien labi izskaties. Lai gan par dibenu viņš komplimentus viņš vienu pēc otra izsaka. :)

Jā.. nekas nav mainījies, joprojām izsaka komplimentus.. šķiet pat vairāk nekā attiecību sākumā :D

Igy- redzi,tu jūtu,ka tas ir no sirds. par to jau runāju,ka galvenais ir just,ka tas ir no sirds. Kā jau teicu,ka attiecības modeļi ir ļoti daudz, tas nozīmē,ka katram ir savi pieņēmumi utt. :)

Man nesaka, nu kaut ko pasaka, ka "mana miijaa, smukaa", bet neko vairaak. Ziedus esmu sanjeemusi 4 reizes 3 gadu laikaa. Kokjeteet nekad nav kokjeteejis un savaldzinaat arii nemeegjina

Arī manējais nav komplimentu teicējs, drīzāk viņš dara viskaut ko, kas man liek justies labi. :)
Viņam es gan bieži izsaku komplimentus, jo viņam dikti patīk tos saņemt. Draugs tajos brīžos paliek tāds jokaini mīlīgs un smaida :)