pusotra mēnesis?
c`mon. pirmkārt, jā, tik īsā laikā nevar otru iepazīt un kas viņam aiz ādas. Bet tūlīt es teikšu vēl lielāku BET. tas ir pats attiecību sākums, kad pāris bieži vien vsp ir nešķirams un domas ir par otru cilvēku. ok, ja esi aizņemts pa dienu, vēl viskkādas darīšanas, saprotams, bet iemīlējies cilvēks, pie tam vēl, tikko iemīlējies cilvēks atradīs vienmēr laiku otram. kaut vai tas ir pusdienlaiks, kaut vai tas ir pa ceļam ejot mājās no darba (vai no garāžas, autobusa pieturas), vakarā pirms gulētiešanas. ir reāli tik daudz iespēju kaut uzzvanīt, uzrakstīt sms. kaut vai novēlēt ar labu nakti. ar draugu sākumā mums bija reizes, ka d''eļ viņa trakā darba saņēmu tikai vienu šo sms, bet es zināju, ka ar to viņš grib arī reizē pateikt, ka par mani domā. es jūtos vajadzīga un svarīga.
bet pateikt to, ka nav, ko teikt 2 dienas, manuprāt, ir ļoti rupji un netaktiski attiecībā pret otru cilvēku. pirmkārt, jau tu to cilvēku nemaz tik labi neesi iepazinis, lai jums nebūtu par ko runāt, aka tjipa viss jau ir izrunāts.
man galvā liekas kopā trīs varianti. vai nu ir tā, kā saka racoon, vai nu viņam pret tevi nav īpašu jūtu, bet nevar saņemties pateikt, vai nu vnk neprotas kā vīrietim pieklājas uzvesties. pēc vienas reizes neceltu traci, bet pareizi, ja esi pateikusi, ka tev tas nav patīkami. skaties, ko viņš dara nākotnē. un to, kā viņš vispār tev izrāda uzmanību.