Mums sākumā arī tā bija, tad es reāli iecepos par šito. Turklāt man ir tas joks, ka es sākumā nekad nezvanu pirmā. Tā vietā, lai pati padodu ziņu, sēžu un dusmojos. Tad, kad pateicu, kas man nepatīk, viņš sāka bieži zvanīties, tad uzreiz tas sāka krist uz nerviem, jo nav ko tik daudz pārrunāt vairākas reizes dienā. Tagad esam nonākuši pie normāla zelta vidusceļa, ka tāpat sazvanāmies reizi dienā, biežāk- ja kaut ko tiešām vajag.
Godīgi sakot, man vispār riebj pa telefonu runāt.