Nu lūk,es ļoti ilgi cīnījos,līdz man apnika,jo es redzēju,ka tas ir bezjēdzīgi un aizgāju. Tas gan nebija vienīgais iemesls,lai šķirtos,bet diezgan izšķirošs.
Viņam tā neliekas kā problēma un viņu neizmainīsi. Atliek tikai pieciest. Ir cilvēki,kas stundām lasa grāmatas,citi stundām šiverējas pa virtuvi vai internetu,un citi geimo.
Atceros,ka reiz bija diskusija,kur ļoti daudz meitenes dalījās ar savu pieredzi par puišiem,kuri cieš no videospēļu atkarības..varbūt var kaut kur vēsturē uzmeklēt un palasīt viedokļus.
Manējam vispār nevarēja būt ne runas par 1 spēli nedēļā,jo katru dienu bija kkādi obligātie uzdevumi jāpilda+viņiem tur bija komandu uzbrukumi,kad bij jāspēlē,lai nekristos līmenis utt.