Nepērku. Reiz par to runājām un draugs pateica, ka nav nekāds mazais bērns un es neesmu viņa māte - viņš pats varot sev nopirkt drēbes. Es arī neiebilstu, jo tikai viņš pats zin, ko valkās. Es zinu lielos vilcienos viņa stilu, bet vienalga - man var patikt viens melns krekls, bet viņam tas var riebties. Turklāt, viņš velk tikai un vienīgi to, kas viņam patīk - nav nekādas apģērba vilkšanas dēļ pieklājības(kā teikt - nu, ja es nopirku, tad pieklājības pēc uzvilks) un pilnīgi noteikti nav nekādas pakļaušanās diktātam - es nekad nevarētu piespiest viņu vilkt kko, kas viņam riebj. Tāpēc tikai viņš pats pērk sev drēbes, apavus utt.