Oj, nu ir bijis visādi!...
Viena gadījumā, kad sapratu, ka nu jau būtu tā kā jāapstājas visu laiku uzbāzties un vienkārši to brutāli pārvarēju. Neko nedzēsu, neko nebloķēju, bet vienkārši dīdījos ar telefonu rokās. Ik pa laikam atvēru sms teksta lodziņu, tad dusmīgi vēru visu ciet un liku telefonu malā... Skaļi sarunājos ar telefonu un sevi! :D Centos kaut kā novērst savu uzmanību. Pēc dažām dienām jau viss bija normāli un vairs nebija vēlēšanās rakstīt.
Trakāk bija gadījumā, kad kāds cits puisis pats neko neuzsāka, mani neatraidīja, bija itkā mīļš, bet tajā pat laikā tāds pieklājīgi vēss. Es viņu nekādi nevarēju saprast... Rakstīju viņam ļoti daudz un regulāri, bet visu laiku nepameta tāda kā kauna sajūta, ka tomēr daru nepareizi... Viņš dažreiz atbildēja, dažreiz nē un vienmēr ļoti neitrāli... Laikam pagāja kādi pāris mēneši līdz es vienkārši saņēmos un pārstāju rakstīt. Bija grūti, jo mani itkā neviens atkāti taču nebija atraidījis. Brīdī, kad pamanīju, ka viņu nemaz neuztrauc tas, ka nerakstu, tad sapratu, ka esmu izdarījusi tomēr pareizi un man šis puisis ir vienkārši jāaizmirst.
Ceru, ka mana pieredze palīdzēs saņemties un netērēt laiku uz cilvēku, kurš to nenovērtē!