Pirms pārvācos uz Kanādu, Amerika šķita kā tāda sapņu zeme. Tagad, atrodoties pavisam blakus šai vastiij, saprotu, ka man Kanāda šķiet daudz drošāka un stabilāka, un arī politiski klusāka un neitrālāka.
Plašumi Kanādā un Amerikā ir līdzīgi - personīgais auto ir must have lieta. Citādi ceļā tiks pavadīts ļoti daudz laika...
Man nepatīk medicīnas sistēma Amerikā. Pat nesaprotu, kāpēc viņa tika izveidota tik "nedraudzīga" iedzīvotājiem.
Kopumā dzīves līmenis ir krietni augtāks nekā Latvijā un tas ir jūtams tieši nevis vienkārši caurbraucot un salīdzinot cenas produktiem, drēbēm, transportam un īrei, bet tieši iedzīvojoties. Jo sāc itkā ar mazumiņu, bet tā pavisam nemanot saproti, ka tev viss pamazām nāk klāt un nav tādas bezizejas sajūtas, bet nākotne redzās ļoti "rožaina".
Nedaudz smieklīgi šķiet tas, ka Amerikā katrā sfērā ir konkrēti savs speciālists, kurš absolūti neko nedarīs, ja tas būs kaut kas papildus vai paralēli līdzīgā jomā. Mūsu vidēji statistiskais eiropietis spēj darīt vairākus darbus dažādās sfērās, bet šeit - tikai vienā konkrētā sfērā, bet toties profesionāli. Nu apmēram tā - speciāists "ieskrūvēt spuldzīti", nemācēs (vai drīzāk to vienkārši nedarīs) "iesist naglu", jo tam ir savs speciālists.