tie ,kas nebrauc prom..draudziiba

Draugu ar gadiem ir palicis mazāk, bet, manuprāt, vienkārši ir atsijājušies tādi gadījuma "draugi" un palikuši tie, kuriem patiešām ir nozīmīga vieta manā dzīvē.

Meklē jaunus vai brauc prom arī pati.

Bet ja tā nopietnāk, jā, daļa ir prom, bet otra daļa ir aizņemti ar darbu, ģimeni, bērniem, tāpēc arī tie n-tie varianti ir pazuduši. Vecums nenāk viens ;)

....iet ielās un meklēt ?:D vai uz atrasto mantu biroju...:D

Es, aizbraucot, lēnā garā pazaudēju visus draugus. Sākumā vēl sarakstijāmies bieži, un kad reizi gadā biju LV, tad tikāmies. Kad atgriezos LV uz pusgadu, tad bija manāms tas,ka puse draugu vispār vairs nav mani draugi, katram savi draugi jau, vairs nav laika, pa citām pilsētām dzīvojas, dara citas lietas un tā daudzus nemaz nesanāca satikt pat uz mirklīti.
Lēnām tā saikne pazūd.
Jaunus draugus ir grūti dabūt,manuprāt. Man pašai kaut kā nemaz negribās jaunus draugus, es nezinu kāpēc. Gribās, bet negribās. Draugus gribās, bet negribās atkal visu no jauna sākt :D Jo tomēr vecajiem draugiem ir zināms,ka var uzticēties jebkurā situācijā, ka kopā esam auguši un viens otru prefekti pazīstam. Ar jauniem draugiem nebūs tā..

Man nekad nav bijis baigais bars draugu. Tikai tuvākās draudzenes, kuras visas ir LV un prom netaisās. Tikai viena pagājušajā gadā apsvēra iespēju doties prom, jo nekādi neizdevās atrast darbu, bet tad viņai tomēr paveicās un tāpēc viņa palika.
Daudzi paziņas ir devušies prom un daudzi no atlikušajiem vēl tikai plāno doties prom, bet es šaubos, vai izjutīsu viņu trūkumu, jo tie cilvēki man nav īpaši tuvi. Tikai paziņas.

man pārvācoties dzīvot ārpus Rīgas jau tā saucamās draudzenes pazuda.. :( tagad palikušas tikai darba kolēģes (bet tās ir vienkārši super) un šeit drauga radu sievas un māsas...

....iet ielās un meklēt ? vai uz atrasto mantu biroju...

Piesakies kādos tevi interesējošos kursos
Brīvprātīgā darbinieka lomā kaut ko dari brīvdienās
Sāc nodarboties ar kādu sportaveidu (orientēšanās, basketbols...)
Uzprasies uz kādu pasākumu ar kolēģu draugiem
Koļī interesantus vīriešus bāros

Līdz vidusskolas beigšanai ikdienā biju diendienā ar draugiem. To sapratu pēc skolas beigšanas. Pēc tam katrs aizgāja uz savu pusi - uz augstskolām - un mēdzu sazināties tikai ar dažiem. Ārpusskolas draugiem arī ar laiku parādījās otras pusītes, dzimst bērni, darbi, tāpēc nav vairs iespējams būt ar tiem draugiem tā, kā tas bija agrāk. Tagad var tikai sarunāt satikties un tad nu priecājamies, ka ir izdevies atrast laiku.
Par draugiem tagad saucu kolēģus, vīrieša ģimenes locekļus, arī daudzi mani radinieki man ir kā labākie draugi un, protams, ir vairākas manas draudzenes/draugi, ar kuriem sarunājam satikties un tad nu ciemojamies, pļāpājam, ballējamies utt.
Paziņas gan ir daudz, bet ar tiem jau nav tā saikne.

Manuprat, visgrutak ir saglabat ciesas attiecibas ar skolas/koledzas draugiem, jo pec absolvesanas parasti katrs izklist uz savu pusi. Reti kurs paliek sava dzimtaja puse. Bija dazas labas draudzenes, bet tagad esam izklidusas uz visam 4 debespusem-gan vinas arpus Latvijas, gan es. Pasreizeja darba vieta ir daudz meitenes, mums tur ir tada multikulturala vide. Ar dazam no sim meitenem eju uz klubu, bet parak ciesas attiecibas nav izveidojusas. Tad jau redzes ka bus!:) Man ir bijusi negativa pieredze, kad bija jastrada viena darba vieta ar vienu jau bijuso labako draudzeni. Mums bija konflikts, un ir loti gruti koncentreties darbam, ja jastrada viena darba vieta-intrigas aiz muguras, slikta atmosfera, gruti saglabat cilvecigas attiecibas un darba vidi. Tapec no savas pieredzes domaju, ka darbs ir darbs, bet privato dzivi nevajadzetu jaukt kopa ar darbu.

Neviens no tuvākajiem draugiem vai radiem nav aizbraucis prom.

Lai gan ir ļoti aizņemts, un neaizmirstiet baudīt dzīvi, bieži iet uz Prom, vairāk jēgpilnu dzīvi

Man arī neviens no tuvajiem nav aizbraucis prom, man vispār to tuvo cilvēku nav daudz, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Man tieši šonakti bija sapnis, ka satieku savu vislabāko draugu, kurš pa UK strādā, viņam gan tur paveicies, strādā labā darbā un redz pasauli un tā, bet...eh... agrāk gan centāmies satikties, tagad šķiet, ka UK viņu ir apēdis, jo kontakts zudis, neesmu kādus 2 gadus satikusi.Runājusi gan esmu, bet sanācis īsi...

Pietrūkst,protams. (t)

Mani īsti šī problēma neskar. Aizbrauca viena kolēgē, jau vairāk par gadu ir prom, bet vienmēr satiekamies, kad viņa ir LV.

nē, manā paziņu lokā tā noteikti nav. noklusēšu to, kādēļ, manuprāt, neesmu ar to saskārusies, savādāk sāksies baigā diskusija :D

Ar laiku vislabākie draugi ir sava ģimene

Ar laiku vislabākie draugi ir sava ģimene

Bullshit.

Jā, man ir diezgan maz draugu. Un tur pat nav vainīga aizbraukšana uz ārzemēm, tepat LV visi vien ir, bet tā saikne kkur pazudusi. Skolas laikā likās, ka visi man ir ļoti labi draugi, ļoti daudz laika pavadījām kopā, bet pēc skolas daudziem mainījās intereses, parādījās darbs, bērni, jauni draugi, kolēģi un tgd ar skolas draugiem/draudzenēm tiekos tiešām reti! Uz svētkiem vēl kaut kā sanākam kopā, bet tā ikdienā diezgan maz kontaktējamies.

No tuvākā draugu loka tikai 2 draudzenes ir ārzemēs. Tā kā viņām tur ir gan nopietnas attiecības, gan arī loti labi darbi, tad atpakaļ neplāno pārvākties, bet uzturam kontaktus virtuāli, satiekamies vienmēr, kad viņas atbrauc un nejūtu, ka draudzība zustu...

A man nekad nav bijuši draugi, līdz ar to arī tagad nav tādas problēmas. "Draugi" ir tikai tad, kad vajag kaut ko, bet, kad man vajag, tad palīdzēt nevar. Izmanto tikai manu sirsnību un laipnību. Tāpēc neiespringstu iegūt kaut kādus tur draugus. Ja nav lemts, tad nav. Es eju tālāk savu ceļu uz saviem mērķiem un sapņiem.