Attāluma attiecības

488

Reģ: 18.04.2013

Ietekmējos no tēmas par attiecību pauzi.
Jautājums tām meitenēm, kas dzīvo/dzīvoja tālu no savas otrās pusītes. Kādas jums ir attiecības ? Bieži tiekaties? Neuznāk brīži, kad sev pārmetat, ka esat tālu prom viens no otra ?

Mums tāda kā pauze it kā ir, bet tajā paša laikā ar vien biežāk kontaktējamies, reizēm man uznāk dusmas uz sevi,ka biju tik spītīga un nepiekritu LV palikt.Īpaši tādas domas rodas tad,kad zinu,ka viņam vajag manu atbalstu, bet labi,ka ir ģimene :)
Bet laikam biju tik spītīga, jo viņš par visām varītēm gribēja, lai ir tā kā viņš grib. Iemesli kāpēc viņš tik ļoti baidījās pazaudēt man ir skaidri, tāpēc neko nepārmetu, tikai pateicu, lai man uzticas un viss būs labi.

Un tagad tiešām viss iet uz labo pusi (l)

03.11.2013 15:13 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Bija man tādas attiecības, bet nu jā - pagātnes formā. Es vairs neredzēju jēgu - kāda jēga no attiecībām, ja neesam kopā? SMS un skype attiecības? Tas bija apnicīgi. Un ļoti grūti. Man to vīrieti vajag blakus šeit un tagad, nevis pēc 3 mēnešiem un tad atkal pēc 3 mēnešiem.

03.11.2013 15:16 |

Una23

Reģ: 03.08.2013

Jā, tiekamies pēc iespējas biežāk, tik bieži cik iespējams. Grūti jau ir, bet nu, cenšamies.
Parasti vairākas dienas netiekoties sākas sms karš, strīdi, stulbas domas, bet tas viss pāriet ar laiku.

03.11.2013 15:19 |

MoonLady

7079

Reģ: 11.10.2013

Man pašlaik ir tādas attiecības. Katru dienu sarunas, čati... šādas attiecības ir kopš augusta sākuma, bet jau septembrī tikāmies 2 nedēļas (bija atbraucis pie manis), Janvārī tagad es došos uz divām nedēļām pie viņa. Ir grūti, protams, bet mēs šādā veidā stiprinām garīgo attiecību pusi. Un viens otram pilnībā uzticamies un atbalstām viens otru. Ļoti vēlamies saglabāt šīs attiecības. pagaidām (lai gan ilgs laiks nav pagājis) ir viss kārtībā. Trīs gadi šādi jāpavada, kamēr es mācos ārzemēs.

03.11.2013 15:20 |

MoonLady

7079

Reģ: 11.10.2013

Visu vasaru plānoju pavadīt Latvijā, tāpēc pa trim mēnešiem atkal varēsim stiprināt attiecības. :)

03.11.2013 15:21 |

bii9

488

Reģ: 18.04.2013

MoonLady Man tieši tas pats, mācos ārzemēs. Viņam gan darbs neatļauj atbraukt uz šejieni, bet pati braukšu ziemā uz gandrīz 3 nedēļām uz LV :)
Viegli, protams, nav, bet trīs ar pusi mēneši jau ir pagājuši un liekas,ka var viss ir labi.

Tad, kad man skolā kaut kas nesanāk kā gribētos vai kaut kāds besis uznāk, tad domāju -"Nu kāpēc es te esmu, te tak ir tik grūti utt, un viena pati bez mīļajiem.." Bet tad man parasti mamma skype sadod pa mizu :D

03.11.2013 15:25 |

MoonLady

7079

Reģ: 11.10.2013

bii9 - man tādā ziņā mazliet vieglāk - dzīvoju pie ģimenes. :D Bet nu, ir lietas, ko ģimene nevar sniegt, ko var sniegt tikai mīļotais cilvēks. :)

03.11.2013 15:30 |

bii9

488

Reģ: 18.04.2013

MoonLady Jā, tur tev taisnība! Tagad saprotu,ka šis attālums ne tikai manas attiecības ar mīļajiem nostiprinās, bet arī iemācīs man būt patstāvīgākai nekā biju :)

03.11.2013 15:36 |

Endy*

3774

Reģ: 12.02.2013

Es esmu dzīvojusi šādās attiecībās, bet vienmēr es zināju, kad tas viss beigsies un, kad atkal būsim kopā. Ilgāk par diviem mēnešiem neesam bijuši šķirti. Pārsvarā bija tā, ka viņš bija kādu laiku prom,kādu laiku mājās. Tad bija posms, kad pusgadu dzīvojām katrs savā valstī un tikāmies katru mēnesi uz pāris dienām. To darījām tikai tāpēc, lai tagad būtu kopā :)
Ir gājis ļoti raibi, bet man ir prieks, ka mēs to izturējām un mūsu attiecības, mūsu mīlestība tikai no tā visa stiprinājās.

03.11.2013 15:44 |

MoonLady

7079

Reģ: 11.10.2013

Ir gājis ļoti raibi, bet man ir prieks, ka mēs to izturējām un mūsu attiecības, mūsu mīlestība tikai no tā visa stiprinājās.

Es ceru, ka pēc trim gadiem es varēšu teikt tāpat. :) Kas zina, varbūt viņš uz kādu laiku pārvāksies pie manis? :)

03.11.2013 15:46 |

Endy*

3774

Reģ: 12.02.2013

Teikšu godīgi, ka nezinu kā būtu bijis, ja tie būtu gadi, kas regulāri tā jāiztur. Tas posms, ka viņš mēnesi vai nedaudz vairāk bija prom un tad aptuveni tik pat ilgu laiku mājās, bija daudz vieglāk nekā to pusgadu dzīvot tiešām katram savā valstī un satikties vien katru mēnesi uz pāris dienām. To palīdzēja izturēt tas, ka šķita, ka pusgads nav ilgs laiks. Ja šādi būtu bijis jāiztur gadi, es nezinu vai man būtu spēks. Es laikam visu pamestu vai lūgt to darīt vīrietim, lai tik būtu kopā.

03.11.2013 15:54 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Mums sākumā bija attālums. Visgrūtāk bija pēc jaukajām satikšanās reizēm atgriezties vientulībā. Likās, ka dzīve ir netaisnīga, nežēlīga.. :) Bet tad sākām dzīvot kopā un viss ir uķi puķi cik forši :D

03.11.2013 15:59 |

Liidere

3122

Reģ: 29.01.2009

Nu pat jau buus 4 gadi kops katrs savaa valstii dziivojam. Vasaraa bija labi, jo man bija labs grafiks un katra 3saa nedeelja bija briiva, tad arii tikaamies. Pa reizei pa vidam vinjs arii pie manis atbrauca, tad vispaar sanaaca ka liidz pat 15 dienaam meenesii kopaa pavadiijaam. Tagad tiekamies retaak, meeginu braukt uz Riigu 2x meenesii. Ceru, ka driiz mums tomeer viss nokaartosies un vareesim dziivot kopaa kaa normaali cilveeki. Striideeties praktiski nestriidamies, runaajamies pilniigi katru dienu pa vairaakaam reizeem dienaa. Gruuti vairs nav, jo pie saada dziives veida jau esmu pieradusi, bet neteiktu, ka saadi gribeetu visu atlikuso muuzu nodziivot.

03.11.2013 16:01 |

lapsīgā

2230

Reģ: 29.01.2009

Nedomāju, ka ilgtermiņā iespējams uzturēt tik tiešām "attiecības" ar otru pusi. Tomēr izpaliek visādi ikdienišķi sīkumi, kas arī veido daļu no attiecībām.
Īstermiņā gan, iespējams ;)

bii9, kurā pilsētā dzīvo Dānijā?

03.11.2013 16:11 |

bii9

488

Reģ: 18.04.2013

lapsīgā Koldingā :)

03.11.2013 16:13 |

StayFit

1446

Reģ: 20.12.2011

Kā kuro reizi- citreiz sanāk tikties divas reizes mēnesī, tad vairākus mēnešus ne. Attiecības it kā ir nopietnas, ar kopīgu nākotni, bet tajā pašā laikā savās valstīs mums ir pa nenopietnām attiecībām.

03.11.2013 16:16 |

1220

Reģ: 28.08.2013

Bija man tādas attiecības, bet nu jā - pagātnes formā. Es vairs neredzēju jēgu - kāda jēga no attiecībām, ja neesam kopā? SMS un skype attiecības?

laikam pārtraukšu šīs attiecības, kas tās pa attiecibām, ja ir tikai skype un netiekas. Tāda sajūta ka vispār nebūtu nekā atbrauc tik izd**** :D

03.11.2013 16:59 |

pooga

460

Reģ: 31.07.2013

...100 km attalums...bet nu skiet ,ka neiztureesu...

03.11.2013 17:12 |

Safiyah

463

Reģ: 18.10.2013

Man nebutu nekas pret, jo man patik but drizak vienai, neka ar kadu kopa. Tas ir tas, ka es sobrid jutos. Es vienmer vados pec savam ieksejam sajutam-tas mani nepievil. Esmu tomer liela egoiste, un tas cilvecins, kuram butu ar mani kopdzive, visticamak justos sapinats. Nebutu gatava full time attiecibam, tapec butu ar mieru brivdienu attiecibam-boyfriends uz pusslodzi. Mums butu drizak tadas draudzigas/brivas attiecibas ar jauku laika pavadisanu, kopigam aktivitatem, sarunam, izklaidem, bet bez konkretiem solijumiem vest pie altara un but saistitiem uz muzu.

03.11.2013 17:26 |

Arta*

1884

Reģ: 08.07.2013

mums 70 km attālums, laikam gluži attāluma attiecības neskaitās, jo katru nedēļu vidēji 4-5 dienas pavadām kopā. Attiecību pirmajos mēnešos gan pārsvarā braucām viens pie otra tikai 6 un 7dienās, tad bija kā bija

03.11.2013 19:33 |