tas ir individuāli. droši vien būtu par, jo negribētu būt viena, man būtu bail, gribētu sev blakus kādu tuvu cilvēku, un vienīgais, vistuvākais cilvēks, tādā emocionāla un intīmā līmenī, būtu mans vīrietis. tas, ka agrāk vīrieši nepiedalījās dzemdībās, nenozīmē, ka tā ir jābūt, bet mūsdienās viss ir pārāk perverss un izlaidies, vienkārši viss mainās, cilvēki paliek atvērtāki, elastīgāki savos uzskatos. pasmējos par to sievietes noslēpumu - kakāšanu un skūšanos, esam ļoti noslēpumainas būtnes, acīmredzot. :) kad vecumdienās otra pusīte gulēs uz gultas, un būs jāmaina pampers, tad arī būs - tas man nav jāredz, katram ir sava privātā telpa, savs mazais noslēpums? manuprāt, veselīgas attiecības neietekmē tāda veida lietas. (starp citu, manis teikto nevajadzētu interpretēt tā, ka tagad sludinu, ka vajadzētu gāzītes un atraugas otram pie sejas laist, sēdēt uz poda pie atvērtām durvīm utt.) un tās, kuras runāja par tiem vīriešiem, kuri alkohola reibumā stāsta par to, kādu traumu tas atstājis un tā tālāk, piedot, bet ko jūs gaidījāt no vīriešiem, kuri tik intīmas lietas stāsta publiski visiem klātesošajiem, turklāt bērna mātei aiz muguras?
p.s. vīriešiem arī mēdz būs pēcdzemdību depresija, kuru var sajaukt ar dzemdību traumu, jo sajuta un ieraudzīja asinis.