Šitais man atgādināja kā manējais man zvanīja ik pēc 20 min un kāāāā man tas besīja ārā. :D Beigās telefons lidoja pret sienu, čalis aiz škrobes no tā, ka es uz viņu sakliedzu, piedzērās un tad, kad es viņam zvanīju, lai pateiktu, ka ir piedzimusi viņa meita, viņš pateica tikai: "Paldies Dievam, beidzot." :D Pēc 30 min zvanīja atkal un prasīja, kāda izskatoties un tā tālāk un tad jau es biju spējīga ar viņu parunāties normāli. Beigās atklājās, ka te visa ģimene, pat drauga mamma, kas nekad nedzer, esot piedzērušies aiz uztraukumiem, ka mani nevarot sazvanīt. :D Smieklīgi. Cita varbūt domās - drausmas, bet mani vismaz priecē tas, ka es savu draugu saistībā ar dzemdībām varu pavilkt uz zoba par to, ka viņš gandrīz meitu sagaidīja zem galda, nevis pārrunāt to, kāda izskatījās mana placenta un diez, cik daudz asiņu es zaudēju. Pārspīlēju, protams, zinu, ka pāri tādas lietas nepārrunā (es tā domāju vismaz), tomēr... es nezinu, man tas liekas kaut kā smieklīgi un tas arī ir pats smieklīgākais visā tajā procesā. Man personīgi pārstresojušās vīrieša klātbūtne būtu daudz traucējošāka nekā tas, ka te visi ar ballīti atzīmēja manas meitas nākšanu pasaulē.