Attiecības un nauda

Kādi tieši strīdi ir radušies?

Es tavā situācijā mierīgi tērētu vairāk nekā viņš, ja zinātu, ka tas nav ilglaicīgi un puisis to neizmanto. Bet tajā pašā laikā paturētu naudu arī savām vajadzībām, bet ne tā - ka man būtu viss, bet puisim nekas. Nav jāčubina tikai sevi vai viņu, bet tā, ka abiem viss ir labi.

Viirietim vienmeer gribas buut speciigakam naudas jautaajumos-tas gan noveerots.Es domaaju ,ka kopeejs budzets nebuutu slikti un mazliet sev patureet...saviem maziem teeriniem.

Es teiktu, ka ienākumi ir mazliet mazāki, pārējo paturētu sev - niekiem, krājkontā u.tml. neredzu jēgu nekādā vecumā un ne pie kāda ienākumu līmeņa atstāt sevi bez kapeikas aiz dvēseles.

Daliet visus maksājumus uz pusēm, atlikumu tērē kā vēlies.

ja tu to naudu nopelni, neredzu iemeslu vispār apsvērt tādu variantu kā - netērēt sev un čubināt tikai kādu citu. kādā sakarā? tu strādā, nopelni un, ja tu sevi gribi iepriecināt, tu to drīksti un tas būtu pat vēlams ikvienam cilvēkam.. tie ir tie mazie prieciņi, bez kuriem, manuprāt, ir grūti iztikt.. ja ir spiedīga situācija,tad ir saprotams, ka lutināšana aiziet vispār citā plānā, t.i. - vispirms primārās lietas, un, ja nu paliek pāri, tad jau..
ja čalis jūtas slikti, nu, ko pateikt.. vajag darīt tā, lai nejustos slikti! un tas viņam ir individuāli jārisina, t.i. - labāk atalgots darbs, piepelnīšanās iespējas utt. pārmest tev par labākiem ienākumiem ir vienkārši stūrgalvīgi. variet veidot kopēju budžetu, bet atlikusī nauda ir tā nauda, pie kuras ne vienam, ne otram nevajadzētu piesieties, tas, lai aiziet saviem ieskatiem! es censtos otru arī ik pa laikam kaut nedaudz iepriecināt, bet es to neuzskatītu par tādu kā striktu MUST TO DO, ka man tas ir kā pienākums, visu laiku uķināt, arī tam var būt nelāgas sekas - izveidosies pieradums un tad tie mazie prieciņi vairs nebūs mazie prieciņi, bet gan obligāts pienākums.

tik cik viņš pelna un gatavs atlikt budžetam, tu atliec tādu pašu daļu kā no viņa algas, tik pat viss būs godīgi

Mana ome vienmēr teikusi, ka sievietei vienmēr jābūt kādai naudas summai rezervē, par ko vīrietis nezina. Tā kā - es noteikti visu naudu neliktu kopējā budžetā.

Piemēram, strīdi par to, ka viņš reizēm pat sagaida, kad mājās atnākšu ar pilniem maisiem, sāk veidoties tā sajūta, ka viņam ir ērti tā dzīvot - viņa tak nopirks ēdienu. :) Vai arī, ja esmu darbā un nevaru pagatavot pusdienas, viņš aiziet paēst uz kafejnīcu, zinot to, ka, piemēram, šonedēļ vajadzētu piebremzēt ar tēriņiem. Tad sadusmojos es.. Vai man kaitina, ja tā neuzkrītoši pārmet, ka nav kaut kas pagatavots, bet es visu dienu strādāju un vienkārši gribu atpūsties.

Saprotu, neesmu jau pati balta un pūkaina :) :D

Tur jau tā lieta, ka tas ir nevis īslaicīgi, bet visu laiku, kamēr dzīvojam kopā..

Protams, bieži arī nopērku ēst un taisu tās vakariņas, vienkārši iekšēji jūtos nepiepildīta un jūtu, ka mainās attieksme pret viņu un man tas nepatīk.

Tie mazie ienākumi nozīmē arī to, ka uzmanības apliecinājumi dzimšanas dienā vai citos svētkos apliecinās ar puķēm vai balonu.. parasti gribās kaut ko īpašāku. :)

Man jau liekas,ka taa pamatiigi saakt domaat par kopeeju naudu var tikai tad,ja ir abi preceeti.Tajaa "draudzeesanaas stadijaa" tiesaam var beigties viss ar to ,ka naudas vairs nav nevienam!Es peedeejaa laikaa esmu loti nopietni paardomaajusi so jautaajumu!

Ieviesiet pārtikas budžetu, kurā abi ieliek vienādu summu.

to PASIONELLE:
Lielā mērā piekrītu un prieks dzirdēt, ka ir citi man līdzīgi viedokļi.
Parasti nokārtoju visas primārās lietas, īre un tā, un tad cenšos kontrolēt papildu izdevumus, tas ir ēdiens, našķi, spontāni pirkumi.
Bet ja nevaktē līdzi naudas plūsmai, tad tāda sajūta, ka nauda kaut kur aizplūdusi.. :D

Nuuu es varu pateikt to, ka tie nav strīdi par naudu - tie ir strīdi par puiša attieksmi pret situāciju, pret tevi. Tādā situācijā es nevis domātu, ko darīt ar naudu, bet gan nopietni par to visu parunātos un domātu vai man ir vajadzīga tāda attieksme.

To Emmanuelle: tur jau tā lieta, ka arī par to esmu sākusi domāt pēdējā laikā un kādi tad īsti ir tie "ņerakstītie" pārīšu likumi? Kā jāplāno tēriņi utt,

Ziemeļmeita

Pēdējā laikā rodas tāda doma ieviest pārtikas budžetu. :)

chocoloco

hmm, par to pat nebiju aizdomājusies, paldies.

Es loti daudz ieklausos savaa mammaa-laikam mammas redz vairaak kaa meitas visos vecumos!:D
Taa miila var beigties pat tad ,kad tu esi gaidiijusi vismazaak...Es negribu piesaukt nelaimi,bet esmu gatava visam!Neticami,ka peec daudziem kopaa pavadiitiem gadiem ,arii manii ir sii doma-nekas nav muuziigs!Taapeec naudas jautaajums ir loti svariigs...

Tu pelni, pērc.. Un viņs tev pārmet, ka mēdz kaut ko nepagatavot? Pašam roku nav? Ja neesi pagatovjusi pusdienas, nevar olu uzcept vai uzvārīt, pelmeņus? Vai visam jābūt uz taviem pleciem? Pelnīt, gatavot, kārtot, appuišot mazo princi?

Un aizmirsu pašu galveno :) - noteikti paturētu daļu sev.

Hone, Ne gluži pārmet, bet izrāda nepatiku, piemēram, "Nekas ēdams nav gatavs" (ar gaidošu intonāciju), un līdzīgi.. Protams, viņš pats arī gatavo, tikai slinkāk :D

Vispār aizmirsu pieminēt kāpēc par to budžeta dalīšanu jautāju..
Tā runā, ja attiecībās atdala "mana", "sava" nauda, tā it kā skaitoties daļēja neuzticība. :D

Pati domāju, ka tā nav, bet gribēju redzēt kā citas/citi domā :).