Sabiedrībai kā kopumam ir pamatā divas intereses- lai katrs sabiedrības loceklis spēj pats par sevi parūpēties un lai sabiedrības locekļi neapdraud cits citu. Visu, kas šīs divas intereses apdraud- sabiedrība nosoda. Protams ir atsevišķi indivīdi, kas nosoda, asi kritizē citu gaumi, viedokli, bet tie ir tikai atsevišķi indivīdi un tam nav nekāda sakara ar sabiedrību kā kopumu.
Sabiedrība nosoda (to ko pašas minējāt):
*vasarā uz ielas iziet zābakos, jo vasarā zābakos svīst kājas, rodas smaka un attīstās kāju senīte ar ko var aplipināt citus.
*liekos kilogramus (arī nenodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm), jo liekas svars izraisa/provocē dažādas slimības, ko cilvēks pēc tam ārstē par visas sabiedrības nodokļos samaksāto naudu.
*precības ar krietni vecāku dzīvesbiedru, jo ja viens ir jaunāks, tad vecais dzīvesbiedrs nomirs ātrāk un no visas sabiedrības naudas būs jāmaksā šī pāra bērniem apgādnieka zaudējuma pensija.
*zemi mērķi dzīvē (vai vispār nav mērķu), jo šāds indivīds pats nespēs sevi nodrošināt un vēlāk prasīs visādus pabalstus (arī ziedojumus) no visas sabiedrības maksātajiem nodokļiem.
* nerūpējas par ārējo izskatu (higiēnas prasības nevis stils, mode), jo neievērojot higiēnas prasības (netīri mati, nagi, nemazgāts ķermenis, apģērbs) izraisa/provocē slimības (arī parazītu rašanos) un ne tikai apdraud sabiedrības veselību, bet arī tiek ārstētas par sabiedrības nodokļos samaksāto naudu.
Augstākais zemāko nesapratīs, jo visbiežāk par zemāko slāni kļūst tie, kas skolas laikā (un arī pēc tam) smejas par tiem, kas mācās un cenšas kaut ko sasniegt vai arī par zemāko slāni kļūst tie, kas ir slinki. Vairumā gadījumu tie cilvēki tomēr ir paši vainīgi un neko negrib darīt, lai mainītu situāciju, jo vieglāk ir vērsties pie sabiedrības un prasīt, lai dod naudu.
Piekrītu, ka atšķirīgo viedokli jāpauž saudzīgi, neaizvainojot citus.