Čau :)
Huh, nezinu īsti kā sākt, pirmo reizi vēršos cosmo ar tik privātām problēmām. Lieta tāda - man ir draugs, kurš mani mīl, un kuru es it kā mīlu. Mūsu attiecības ir ļoti labas, tuvas, esmu pie viņa pieradusi. Taču ir arī cits vīrietis... Kura dēļ jūku prātā. Viņš ir tipisks donžuāns, reti veido nopietnas attiecības, bet bieži maina sievietes. Damn, nevaru, esmu samīlējusies viņā līdz ausīm. Saprotu, un cenšos nelolot ilūzijas par to, ka mums varētu sanākt kas nopietns, un ka viņš mainītos, visu laiku sev mēģinu ieskaidrot, ka man ir ļoti mīļš draugs, kurš rūpējas un mīl mani... Taču tas strādā tikai līdz brīdim, kad atkal satieku viņu. Ah, viņa balss, izskats, smaržas, izturēšanās, taureņi nebeidz dejot vēderā. Līdzšinējais draugs man nekad nav sagādājis tādas sajūtas. Ehh.
Pat īsti nezinu, ko gribēju, rakstīdama to šeit. Jo diez vai var sniegt padomu šādā situācijā, taču varbūt kādai ir bijis līdzīgi? Kā aizmirst un nomierināt tos stulbos taureņus? :D
Un lūdzu, nevajag teikt ka ar laiku viss pāries, tā nenotiks, jo šī te iemīlēšanās sajūta ilgst jau pusotru gadu...
2126
