Kompulsīva pārēšanās. PALĪGĀ.

http://www.depresija.lv/depresija/
Nav tikai viena depresija.

No stellaglmr linka

Sekundārā depresija – atsevišķas nopietnas un ieilgušas slimības (artrīts, insults, AIDS u. c.) var veicināt depresijas attīstību, tādējādi radot sekundāru saslimšanu.

lūk pierādījums tam, ka pamatslimība var radīt depresiju.

Elīna- es piekrītu par pakāpēm, bet nu joptvai nazīt, ja jūtu,ka ir tik dirsā cik vien var būt, ej pie ārsta. ja ārsts par dārgu,paprasi mammai, mammām nekad nav žēl priekš bērniem. Nekāds cosmo te nelīdzēs.
Okej, es šoreiz nezinu vai skuķim ir kaite vai nav, bet nu šeit bieži vien tiek dzirdēts- aman ir depresija, depresija, bet patiesībā vnk ir slikta diena.

Pārdomā to, kā tu uztver ēdienu/diētu/uzturu, kāpēc tu ēd? Ēd vairāk, kad ir slikti? Ēd mazāk, kad ir slikti?

Palasi izglītojošo literatūru, mani savu attieksmi pret ēdienu... tas ir darbs ar sevi, bet rezultāti būs!
Viss ir tavā galvā, iedomās, arī porcijas izmērs :D
Tā kā, maini domāšanu;)!

tā jau ir čāča, bet es par to neveinam nestāstāstīju, jo man bija kauns, ja mēģināju, tad mani nolamāja, ka nemāku ēst...

tādas lietas neviens nesaprot. vai negrib saprast - vieglāk ir pateikt- nu kā? beidz ēst vnk.
bet tas nav tik vnk,ja galvā ir problēmas.

Iespējams, ka autorei tiešām ir kāda no vai abas piedēvētās slimības, bet šāda veida diskusijas nespēju ņemt nopietni, jo katru otro dienu kāda sev piedēvē depresiju un citas slimības, kuras beigās ir nevis tiešām slimības, bet iedomātas galvā.

Ja lieta tiešām būtu tik nopietna, tad šaubos, ka pirmais, kur vērstus būtu Cosmo forums.

Paskatījos to saitu, kuru ievietoja stellaglmr.
Psihiatrijā diagnozes tiek uzstādītas pēc SSK-10 (starptautiskais slimību klasifikators) .. un nav tur diagnoze ar nosaukumu ''klīniskā depresija'' vai ''melanholija''..

Depresija un bulīmija nav viens un tas pats. Depresija ir pieder pie afektīvo jeb garstāvokļa traucējumu diagnožu grupas (tur arī ir mānijas, bipolārie traucējumi utt.), bulīmija - ir ēšanas traucējums. Ēšanas traucējumi klasificējas zem uzvedības sindromiem, kas saistīti ar somatiskiem faktoriem un fizioloģiskiem traucējumiem.
Protams, šīs diagnozes var pārklāties..

Iesaku vērsties pie ārsta speciālista.

Aizej pie psihiātra,ar ģim ārsta nosūtījumu ir bezmaksas...nebaidies,nekodīs. Un tiešām,šeit šādu diskusiju nevajag pacelt(cik cilvēki tik viedokļi):)

Ja lieta tiešām būtu tik nopietna, tad šaubos, ka pirmais, kur vērstus būtu Cosmo forums.

To tev pateiks ārsts nevis pati,tici man!!!

Cik ilgi tu cīnies ar šo problēmu?
Kaut kas mainīsies pats no sevis, ja mainās dzīves notikumi. Kā jau te minēja - piemēram, iemīlēšanās. Vai kādas citas pozitīvas pārmaiņas, kas novērš domas no sliktā. Darba vietas maiņa, iestāšanās kādā interešu grupā vai tml.
Tad prāts ir pārņemts ar jaunajām lietām un par ēšanu vairs nedomā.

Ja dzīvo viena, neturi lieku ēdienu mājās. Tikai tik cik vajag vakariņām un brokastīm. Ja apēdīsi arī brokastis vakarā, pati būsi vainīga, jo no rīta nebūs ko ēst. Iespējams arī tas mazliet nostrādās, lai piebremzētu lielo ēšanas kāri.

Mani fascinē tās meitenes, kas te vienmēr bļaustās kā tādas aizkautas vistas par to, ka katrā situācijā ir jāskrien pie ārsta. Un ka neviena nesaprot, kas ir depresija. Un, ka bez psihologa no tā nevar tikt vaļā.
Tas vien liecina par to, ka jūs pašas neko tādu neesat piedzīvojušas. Bet, protams, mute jau visām liela un visas te gudras ikvienā jomā.

Bet, protams, mute jau visām liela un visas te gudras ikvienā jomā.

Tā jau sanāk, jo pirmais, ko daudzas dara ir savu problēmu ieraksta te.

Mani fascinē tās meitenes, kas te vienmēr bļaustās kā tādas aizkautas vistas par to, ka katrā situācijā ir jāskrien pie ārsta.

Tādā gadījumā mani fascinē meitenes, kas neieteiktu doties pie ārsta :)
Sevišķi situācijā, kad cilvēks raksta:

Es vairs netieku galā ar sevi.

Tā jau sanāk, jo pirmais, ko daudzas dara ir savu problēmu ieraksta te.

Es tur neko nosodāmu neredzu.
Ir situācijas, kad šāds anonīms forums var palīdzēt daudz labāk (protams, ja katrs komentārs nav aizskarošs un nievājošs), nekā tuvie cilvēki vai ārsti.
Apkārtējiem, ar kuriem kontaktējamies ikdienā, manuprāt, nav jāzina visas mūsu problēmas un iekšējās cīņas. Bet padoms, lai pats spētu tikt galā, ir nepieciešams. Un tāpēc arī meitenes bieži vien nolemj vispirms pajautāt to padomu šeit. :)

Nu šeit es esmu bijusi, ēst un ēst, tā ka sāp vēders no pilnuma, bet turpināt. Un nākamajā dienā jūties tik slikti, bet turpini un nevis tā mazliet paēd, bet reāli rij. Pretīgs laiks. Pēc tam vēl iet pavemt, klasika. Kas palīdzēja? Problēmas apzināšanās laika, kas man bija - nebiju apmierināta ar savu augumu. Sāku to risināt nopietni, sapratu, ka jābeidz ākstīties ar tādu pārrīšanos un atvemšanu, jo tas nav nopietni. Galva ir tik slima, ka tu vari paēst kafejnīcā un tur pat wc pavemt.(Es ceru, ka tev tā nav.) Nu ārsts jau tomēr būtu vislabākā izvēle, jo ne visi var tikt galā. Man šķiet, ka es vēl tagad netieku.(kas gan cits ir brīvdienu ēšana, tas pats tikai citā kulītē.)

cormeum - šādā situācijā svarīgākais ir citu atbalsts (kaut vai anonīms) un apstākļu maiņa dzīvē. Cosmiešu tipiskie uzbrukumi visdrīzāk iedzīs meiteni vēl lielākā bedrē nekā palīdzēs viņai.
Kaut reizi iedomājieties sevi otra cilvēka vietā. Nevajag jau nekādus uķi puķi, bet vismaz nedaudz līdzcietības.

Mūsdienās katra rīma uzskata , ka ir bulīmiķe. :D
Man kad uznāk briesmīgas rīšanas lēkmes jūtos baigi slikti un eju uz sporta zāli tajā vakarā un dzenu visu nost.
Sports arī mazina apetīti.
Sports un iemīlēšanās!!!

QB, viena meitene (neatceros kura) šeit reiz rakstīja, ka cosmo ir kā slikta draudzene :) Vispār var jau piekrist.. šajā vidē ir visai daudz nežēlības..

cormeum nevaru nepiekrist :)

Zinu, ka tas ir ļoti smagi, īstenībā elle.

Man palīdzēja vienkārši psiholoiģiska apņemšanās, doma, ka es nevēlos bojāt savu jaunību, veselību, ķermeni. Bet tā apņemšanās nāca tikai tad, kad situācija bija nonākusi līdz galējai robežai, tad, kad tev pašam, paliek vienkārši bail par savu dzīvi.

Īstenībā man šķiet, ka tie, kas jebkad ir izgājuši šim cauri, visu dzīvi ir jāuzmanās un jāseko, lai nenorauties.
Kā alkoholiķiem un narkomāniem.